Komentējot Izglītības un zinātnes ministrijas plānus par izmaiņām skolu tīklā, Ķīlis pauda, ka izmaiņu virziens nav šķībs, bet tās notiek lēni. Viņaprāt, pašlaik izmaiņām ir ļoti piemērots brīdis, jo premjers iestājoties par izmaiņām un tieši premjera nostājas dēļ vajadzīgie lēmumi tiek pieņemti.
Taču problēma ir duāla maksāšanas sistēma par skolām, kas kropļojot izglītības sistēmu, jo pašvaldību rocība skolu uzturēšanā ir ļoti atšķirīga. Ķīļa ieskatā – ja gribam ātras izmaiņas skolu tīklā, izglītības iestādēm jābūt vienam saimniekam.
Tāpat būtiski būtu tas, ka pēc nākamgad gaidāmajām vēlēšanām Izglītības un zinātnes ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nonāktu viena politiskā spēka rokās. Tas ļautu abām ministrijām labāk sadarboties un panākt izmaiņas.
Vājais punkts attiecībā uz skolu tīkla reformu esot arī pašvaldību sarunāšanās ar saviem iedzīvotājiem, norādīja Ķīlis.
Ziņots, ka šā gada jūlijā IZM publiskotā skolu interaktīvā karte uzrāda būtiskas atšķirības starp eksāmenu rezultātiem pilsētās un laukos, kā arī skolēnu skaita proporcijās pret skolotājiem. Turklāt redzams, ka skolēni arvien biežāk izvēlas mērot arī garākus ceļa posmus, neizvēloties mājām tuvāko skolu.
Lai īstenotu kompetencēs balstītu izglītību, jānosaka vidusskolu klašu minimālais piepildījums – vismaz 150 skolēni jeb divas paralēlklases ar 25 skolēniem.
Arī vēstīts, ka 2015.gada oktobrī valdība atbalstīja kritērijus par minimālo skolēnu skaitu 10.klasē - novada pilsētās 10.klasi var atvērt, ja tajā ir vismaz 18 audzēkņi. Divu gadu pārejas periodā noteikts, ka mazākās skolās novados 10.klasē var būt desmit skolēni, bet pēc tam - ne mazāk kā 12.
