„Redzams, ka piedāvājums nopietni kritizē esošo finansēšanas sistēmu, kas savukārt nozīmē, ka savulaik man bijusi taisnība – tas būtiski ir jāmaina. Tas nozīmē, ka nevar paļauties uz budžeta vietām kā galveno finansēšanas mehānismu, jāsaslēdz zinātnes, pētnieciskā darbība ar mācību darbu,” norāda bijušais ministrs.
„Tas nav pielabojums esošajam, bet piedāvās kaut ko būtiski mainīt vairākos virzienos, kas ir ļoti apsveicami. Nebūs tikai jautājums, ko studenti maksā vai nemaksā par savām mācībām, bet arīdzan, kā augstskolas rīkojas ar savām finansēm, par ko augstskolas saņem valsts finansējumu. Tad ne tikai studenti maksātu, bet [augstskolas rūpētos] arī par savu darbību, saviem rezultātiem un cik kvalitatīva tā darbība ir,” saka Ķīlis.
Viņš gan šaubās par to, kā šāds piedāvājums tiks politiski uztverts: „Šaubas par to, kā politiski tas tiks uztverts un cik lielā mērā politiskā griba mainīt augstākās izglītības sistēmu būs nostiprinājusies.”
Jaunais augstākās izglītības finansēšanas modelis izstrādāts Pasaules Bankas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Valsts izglītības attīstības aģentūras trīspusējā sadarbības līguma ietvaros.
Modeļa izstrādes nepieciešamība ir uzsvērta vairākos nozīmīgos Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Padomes dokumentos, tostarp ES Padomes 2012.gada rekomendācijās Latvijai. Tajās ieteikts turpināt reformas augstākajā izglītībā, tostarp ieviešot jaunu finansēšanas modeli, kas stimulētu kvalitāti, stiprinātu saikni ar tirgus vajadzībām un ar pētniecības iestādēm, novērstu budžeta līdzekļu sadrumstalotību.
Arī 2013.gada rekomendācijās Latvijai ieteikts īstenot plānotās augstākās izglītības reformas, jo īpaši attiecībā uz tāda finansēšanas modeļa izveidi, kas stimulē kvalitāti, akreditācijas sistēmas reformu, iestāžu konsolidāciju un internacionalizācijas veicināšanu.
