„Mūsu sadarbība ar ministru Robertu Ķīli sākumā bija tik veiksmīga un cerīga, un ir patiesi žēl, ka tā nonāca pilnīgā strupceļā,” tā Ķīļa ministrēšanas pēcgaršu raksturo Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas pārstāve Aija Melle.
Tiešs savā vērtējumā ir arī Rektoru padomes priekšsēdētājs Arvīds Barševskis: „Reformas pieteikt ir viens un reformas vadīt ir drusku cits process. Un man liekas, ka tā šajā situācijā Ķīļa kungam ir pilnīgi pietrūcis. Šī reformu pieteikšana bijusi ar diezgan lielu publicitāti un par to tālāk lielā daļā gadījumu arī nav tikts.”
Izglītības nozares pārstāvji atzīst – Ķīļa pozitīvais pienesums ir daudzu iesūnojušu jautājumu iekustināšana, taču labos nodomus aprakusi nozares un ministra nespēja atrast kopīgu valodu. „Ļoti gribētos, lai mainītos jaunā ministra darba stils. Lai tomēr parādītos... Lai reformu ceļš, lai komunikācija ar nozari ar mums, ar LIZDU notiktu sistemātiski, plānveidīgi, mērķtiecīgi,” pauž Melle.
Šis ir nopietns vēlējums Ķīļa iespējamajam sekotājam un reformu īstenošanas pēctecim Vjačeslavam Dombrovskim (RP). Var noprast, ka uzrunātajiem nozares pārstāvjiem pret Vj.Dombrovski pagaidām nav būtisku iebildumu.
„Viens moments, ka viņš ir ekonomists, es domāju viņš prot skaitīt naudu un prot paprasīt – tā ir mūsu lielākā cerība. Droši vien viņam būs arī grūtības. Viņš tomēr nav sevišķi dziļi bijis izglītības sistēmā un šeit ir daudzi jautājumi, kuri ir strīdīgi un diskutējami. Tas būtu tas jautājums, kur viņam būtu vajadzīgs laiks viņam,” saka Ingrīda Mikiško, LIZDA priekšsēdētāja.
Daudzos jautājumos laika risinājumiem ir ļoti maz. Tāpēc – lai kurš arī būtu nākamais izglītības un zinātnes ministrs, situācija nozarē nebūs nekāda dāvana un priekšā ne mazums nopietnu izaicinājumu.
