E-pasta uzlaušana nav tik nevainīga, kā varētu šķist.
“Lielākais vairums ir ar mēģinājumiem izkrāpt naudu. Gan privātpersonām, gan iestādēm,” skaidroja CERT.LV vadītāja Baiba Kaškina.
“Šogad ļoti populāri ir bijuši šifrējošie vīrusi. Tāpat saucamais SIOS – priekšnieku krāpšana. Mēģina priekšnieka vārdā pārskaitīt naudu uz citurieni vai izliekas par viltus darījumu partneri, tādā veidā ļoti lielas summas diemžēl ir zaudējuši Latvijas cilvēki un uzņēmēji,” stāstīja Kaškina.
Krāpnieki seko līdzi e-pasta sarakstei un brīdī, kad uzņēmējs par darījumu partnerim aizsūta rēķinu, krāpnieks rēķinu pārtver un nosūta tajā savus konta numurus. Līdz ar to uzņēmējs naudu labprātīgi aizsūta krāpniekam, domājot, ka apmaksā rēķinu.
Šādā veidā šogad Latvijā izkrāptas summas sākot no 20 000 līdz pat pusmiljonam eiro. Daļu no krāpšanas gadījumiem izdevies pēdējā brīdī konstatēt un apturēt naudas pārskaitījumu.
