Viņa norādīja, ka problēmas ar finansējumu un atalgojumu ir ne tikai Latvijas Radio, bet arī Latvijas Televīzijā situācija ir sarūgtinoša, un kopumā finansējums sabiedriskajiem medijiem ir par mazu.
Un uz reformām sabiedriskajos medijos jāskatās kā uz vienu veselumu. Arī cilvēkiem, kas strādā radio un televīzijā, iespējams, būtu interesanti mainīt darbības jomu un pāriet no radio uz TV un otrādi, sacīja Ķezbere.
“Šī sadarbība ir nobriedusi un nepieciešama,” pauda NEPLP vadītāja.
Savukārt, komentējot konfliktu Latvijas Radio un radio Ziņu dienesta prasību uzņēmuma valdei atkāpties, Ķezbere norādīja, ka diez vai Latvijas Radio iegūtu, ja paliktu bez valdes pirms nākamā gada budžeta veidošanas, turklāt NEPLP strādā četru cilvēku sastāvā, bez viena padomes locekļa.
Ķezbere norādīja, ka politiķi nesteidzas sludināt konkursu uz piektā NEPLP pārstāvja amatu, un, iespējams, vēlētos, “lai šis skaits būtu vēl mazāks”, lai ievēlētu uzreiz vairākus jaunus padomes locekļus un būtu varbūt vairāk politiski ietekmējamo locekļu, kas savukārt izvēlas mediju valdes.
KONTEKSTS:
10. jūlijā Latvijas Radio Ziņu dienests izteica neuzticību medija valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Par to vienojies absolūtais vairākums Ziņu dienesta darbinieku, kuri norādīja uz korespondentu lielo slodzi, nepietiekamo atalgojuma palielinājumu, Ziņu dienesta novājināšanu un centieniem panākt darbiniekiem nelabvēlīgas izmaiņas. Savukārt Latvijas Radio valde paziņojusi, ka no amatiem neatkāpsies un turpinās darbu.
Vienlaikus valde iesniegusi NEPLP ārkārtas pieprasījumu 100 000 eiro apmērā šim gadam, lai no septembra palielinātu Ziņu dienesta korespondentu algas par 31,4% un nodrošinātu kapacitātes stiprināšanu arī pārējiem Latvijas Radio satura veidotājiem. Latvijas Radio informēja, ka iesniegts papildu budžeta pieprasījums nākamajiem trim gadiem, lūdzot finansējumu Latvijas Radio darbinieku atalgojuma palielināšanai gandrīz 1 miljona eiro apmērā, kā arī kompensāciju iziešanai no reklāmas tirgus 1,79 miljonu eiro apmērā, lai nodrošinātu raidlaika aizstāšanu ar kvalitatīvu saturu. Tāpat rasti vairāki risinājumi iekšējo resursu ietvaros Ziņu dienesta stiprināšanai.
