Panorāma

Prezidents apmeklē zemessardzes mācības Latgalē

Panorāma

Panorāma

D. Ķezbere plāno pamest NEPLP

Ķezbere atkāpsies no mediju uzrauga vadītājas amata

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja Dace Ķezbere pieņēmusi lēmumu atkāpties no amata. To viņa atzina sarunā ar Latvijas Radio.

ĪSUMĀ:

  • NEPLP vadītāja Ķezbere septembrī atkāpsies no amata.
  • Politiķi, lielākoties no JKP, neesot slēpuši, ka pirmo no darba vēlas atbrīvot Ķezberi.
  • Mediju uzrauga vadītāja nejūtas sadzirdēta arī valdībā un to saista ar ZZS būšanu opozīcijā.
  • Saeimas komisijas aicinājumu NEPLP un Latvijas Radio valdi rast risinājumus sabiedriskā medija darbam Ķezbere uzskata par pārspīlētu.
  • NEPLP publiskā paziņojumā norāda, ka politiķim nav tiesību norādīt, kas sabiedriskajam medijam un NEPLP jādara.
  • Kaimiņš neuzskata, ka iejaucas sabiedrisko mediju darbā. Komisija mēģinājusi būt neitrāla.
  • LŽA: Jāvērtē ir visu NEPLP locekļu atbildība, un tikai Ķezberes aiziešana neko nemainīs.

Ķezbere atkāpsies no mediju uzrauga vadītājas amataAnnija Petrova

    Ķezbere pastāstīja, ka atkāpties plāno septembrī, kad no atvaļinājuma atgriezīsies Saeima, kurai būs jāizskata viņas iesniegums.

     

    Šādu lēmumu padomes priekšsēdētāja pieņēmusi pēc tam, kad vairāki Saeimas deputāti, lielākoties no Jaunās konservatīvās partijas, nav slēpuši vēlmi kā pirmo no darba atbrīvot tieši mediju uzrauga vadītāju Ķezberi.

    Viņa pati atzīst, ka jūtas politiķu nesadzirdēta. Ķezbere skaidroja, ka līdz ar Saeimas sastāva maiņu partijām ir vēlme redzēt savus pārstāvjus arī mediju uzraugā. Tā esot realitāte, un tā bijis vienmēr. Mediju padomes priekšsēdētāja Ķezbere sarunā ar Latvijas Radio arī atzina, ka nejūtas saklausīta arī Ministru kabinetā, un to saista ar Zaļo un Zemnieku savienības nonākšanu opozīcijā.

    Dace Ķezbere par lēmumu atkāpties no NEPLP vadītājas amataAnnija Petrova

      „Ja es kļūstu par bremzi jebkurai finansējuma saņemšanai, atbalstam sabiedriskajiem medijiem vai budžetam, tad nekādā gadījumā es negribu nodarīt nozarei neko ļaunu, ja mana vieta ir vajadzīga politiskajiem spēkiem, lai tur ieceltu kādus sev vēlamus politiķus vai ekspertus, kas atnāks uz NEPLP, tātad ir vakanta Guntas Līdakas vieta. Es esmu pārliecināta, ka ir vajadzīga vēl viena vieta, jo jaunās partijas ir vairākas, līdz ar to viņu pārstāvniecībai ir jābūt lielākai. (..)

      Tā nav bēgšana. Tā nebūs bēgšana, bet tā ir pietiekami skaidra izšķiršanās par to, vai turpināt šādā veidā likt zem sitiena padomi un visu nozari, vai arī izšķirties par atkāpšanos.

      (..) Es esmu Latvijas Zemnieku savienības rindās vēl arvien, un to es arī neesmu nekad slēpusi. Es esmu partijas biedrs Jūrmalas nodaļā. Tā ka tur nav ko slēpt, tā tas ir. Vai es šeit pārstāvu partijas intereses, domāju, ka nē. Domāju, ka es šeit pārstāvu nozares intereses. Godīgi sakot, arī no partijas nekādus tiešus norādījumus par to, ka man būtu jāaizstāv, nezinu, vai lauksaimnieki, vai zemnieki, tā nekad nav bijis,” stāstīja Ķezbere.

      Aizvadītajā dienā NEPLP saņēmusi arī vēstuli no Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Artusa Kaimiņa ("KPV LV"). Tajā padomei un Latvijas Radio valdei uzdots ne vēlāk kā divu nedēļu laikā rast jēgpilnus risinājumus sabiedriskā medija pilnvērtīga darba nodrošināšanai, kā arī informēt par saviem priekšlikumiem Saeimas komisiju. Komisijas sēdi paredzēts sasaukt divu nedēļu laikā.

      NEPLP paziņojumā medijiem norādījusi, ka risina esošo krīzes situāciju Latvijas Radio, cenšoties nodrošināt sabiedriskajam medijam nepieciešamo papildus finansējumu kā šim gadam, tā nākamajiem, strādājot arī pie reformu modeļa sabiedriskajos medijos kopumā. Padomē uzsver, ka „politiķiem nav tiesību sabiedriskajam medijam un neatkarīgam nozares regulatoram “dot uzdevumus”, tai skaitā arī rast “jēgpilnus risinājumus””. 

      Ķezbere Latvijas Radio sacīja, ka prasība ir pārspīlēta. Viņa skaidroja, ka politiķim tiešā veidā iejaukties neatkarīga sabiedriskā medija darbībā nebūtu korekti. Tikmēr Kaimiņš apgalvojumu sauc par aplamu un uzsver, ka gan pats, gan komisija mēģinājusi būt maksimāli neitrāla.

      Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss KaimiņšAnnija Petrova

        „Ir virkne pārkāpumu, manuprāt, uz kuriem es gribētu dzirdēt atbildes šajā komisijas sēdē, kura tiks sasaukta 14 dienu laikā. Tas katrā gadījumā neko nemaina attiecībā par to, ka Ķezberes kundze ir izdomājusi atkāpties.

         

        Tam nav nekāda sakara šajā gadījumā ar jauno politisko partiju ieiešanu Saeimā. Tās vienkārši ir sistemātiskas kaut kāda veida darbības, nu, sava tiešā pienākuma nepildīšana.

        Un šajā gadījumā es pa telefonu negribu uzskaitīt – šis nav izdarīts, tas nav izdarīts. To mēs izdarīsim komisijā. Bet katrā ziņā būs aicinātas visas puses, gan arī NEPLP, jo Ķezberes kundze nevar pamest savu darbu, kamēr Saeima nav nobalsojusi par viņas aiziešanu prom. Līdz tam viņa leģitīmi ir NEPLP vadītāja,” skaidroja Kaimiņš.

        Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītāja Arta ĢigaAnnija Petrova

          Jāvērtē ir visu mediju padomes locekļu atbildība, un tikai Daces Ķezberes aiziešana neko nemainīs, vērtē Latvijas Žurnālistu asociācijā. Mediju regulatora pārstāvjiem ir atbildības jomas.

          Turklāt pēc padomes locekles Guntas Līdakas aiziešanas padomes locekļi mainīja atbildības jomas. Piemēram, par sabiedriskajiem medijiem atbildīgi ir visi. Tāpēc vēl jo vairāk būtiski vērtēt visu atbildību, uzskata asociācijas vadītāja Arta Ģiga.

          “Nav tā, ka tur visa atbildība par problēmām, kas ir izraisījušās, par problēmām gultos tieši uz Daci Ķezberi. Tāds Žurnālistu asociācijas viedoklis nav bijis nekad. Mēs lūdzam vērtēt visus,” sacīja Ģiga.

          “Ķezberes solis ir viņas pašas lēmums ar viņas pamatojumu, kāpēc tas tā ir. Bet mūsu lūgums ir izvērtēt to, kā šī padome vispār kopumā ir strādājusi Vēl jo vairāk, ka viņi tagad ir nākuši klajā ar ziņām, ka grasās prezentēt abu sabiedrisko mediju apvienošanas projektu. Pats par sevi projekts noteikti ir vērtējams un šāda iespēja ir jāizskata. Bet ar šādu uzticības kapacitāti, kāda ir pašreizējai padomei, diez vai tas vispār ir iespējams. Tas šādu procesu var tikai nogremdēt. Tāpēc mēs lūdzam būtībā visu šo procesu restartēt no jauna,” sacīja Ģiga.

          Mediju padomes priekšsēdētājas Daces Ķezberes pilnvaras amatā iztecētu nākamā gada 17. jūnijā. Šobrīd padomē strādā četri locekļi no pieciem. Līdz ar Ķezberes aiziešanu padomē no pieciem locekļiem paliks trīs – Ivars Āboliņš, kā arī Patriks Grīva un Aurēlija Ieva Druviete. NEPLP priekšsēdētāja pienākumus pildītu Ķezberes vietnieks Ivars Āboliņš, kuram Latvijas Radio neuzticību izteica jau 2017.gadā.

          Nē, es neplānoju atkāpties,” sacīja Āboliņš.

          Latvijas Žurnālistu asociācijas pārmetumus Āboliņš noraida: “Šī organizācija ir savā paziņojumā iekļāvusi nepatiesus faktus. (..) Par tiem mēs runāsim, kad politiķi izvērtēs, viņi ir solījuši izvērtēt mūsu darbu, bet tur ir kārtējo reizi nepatiesa informācija. Virkne informācijas. Tur ir, piemēram, minēts, ka es esmu uzdevis Latvijas Radio valdei pieprasīt paskaidrojumus par Edgara Kupča izteikumiem “Panorāmā”. Es nekad neesmu šādu uzdevumu Latvijas Radio valdei devis. Padome ir devusi, bet Ivars Āboliņš tādus rīkojumus nav devis.”

          Pēc Āboliņa teiktā, jaunu priekšsēdētāju padome nevēlēs, līdz netiks izraudzīti divi jaunie locekļi. Vai tas maz notiks, vai arī Saeima gaidīs līdz jaunā sabiedrisko mediju likuma pieņemšanai, kad padome esošajā formā beigs eksistēt, atbildīgās komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš pagaidām neprognozē, vienlaikus uzsverot, ka esošās padomes darbs tiks vērtēts tik un tā.

          Sēde, kurā politiķi iztaujās NEPLP par plānotajiem risinājumiem Latvijas Radio krīzē, gaidāma tuvāko nedēļu laikā. Padome uzdevusi šādu plānu sagatavot radio valdei.

          Latvijā
          Ziņas
          Jaunākie
          Interesanti