„Tāda iespējamība pastāv,” viņš sacīja, uzreiz gan norādot uz politiķu atbildību: „Ar šo lietu politiķiem nevajadzētu spēlēties”.
Keris apliecināja, ka visi mediķi droši vien neatteiksies strādāt pagarināto darba laiku. „Droši vien, ka nē, jo situācijas ir dažādas (..) Ne visi arī uzreiz atteiksies,” teica Keris. Tomēr, viņaprāt, arī lielas daļas mediķu atteikums strādāt pagarināto darba laiku būs jūtams protests.
Paredzams, ka mediķu arodbiedrība par atteikumu strādāt pagarināto darba laiku izlems otrdien, 16.maijā.
Jau ziņots, ka tā sauktā pagarinātā normālā darba laika ieviešana bija krīzes laikā pieņemts risinājums. Tas paredz to, ka mediķiem var noteikt darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī. Par papildu stundām nemaksā kā par virsstundām dubultu samaksu, bet gan to pašu likmi kā par parastām stundām.
Veselības ministrija grasās pakāpeniski – līdz 2020.gadam – atteikties no pagarinātā normālā darba laika un sākt mediķiem maksāt par papildu stundām kā par virsstundām. Lai atteiktos no pagarinātā normālā darba laika, nākamajos trīs gados nepieciešami būtu četri miljoni eiro ik gadu.
Tikmēr Bērnu slimnīcas Bērnu ķirurgu arodbiedrība, Latvijas Ķirurgu asociācija un Rīgas Dzemdību nama ārsti un vecmātes iesnieguši pieteikumu Satversmes tiesā (ST), apstrīdot Ārstniecības likuma normas, kas paredz darbu virs normālā darba laika.
