Keris stāstīja, ka LVSADA padome atbalsta valdībai iesniegto likumprojektu, jo tas paredz finanšu garantijas un finansējuma pieaugumu nozarei kopumā un mediķu algu celšanai tuvākajos trīs gados.
Ja likumu pieņems, nepazaudējot konkrētību un politiskos solījumus, tas garantēs ilgtspējīgu finansējumu nozarei un uzlabos veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, uzsvēra Keris.
Taču viņš šobrīd saskata divus galvenos riskus – politiķi var svītrot no likumprojekta konkrētos skaitļus, kas garantē finansējuma pieaugumu nozarei, vai arī izvairīties no likuma pieņemšanas steidzamības kārtā, “sakot, ka viss rūpīgi jāpārdomā, gadus 2 – 3”.
“Šīs dziesmas mēs esam dzirdējuši, un mēs sekosim rūpīgi, kas notiek,” sacīja Keris.
LVSADA padome nolēma – ja tas notiks, mediķi rīkos jauna veida protesta akcijas, kuru mērķis būs “diskomforta radīšana politiķiem, plaši izmantos politiskas karikatūras, saucot vārdā katru, kas būs atbildīgs par likuma samuļļāšanu vai novilcināšanu”.
Valdības komiteja pirmdien, 25.septembrī, plāno izskatīt veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu. Veselības ministrija plāno, ka tas stāsies spēkā 2018.gadā un paredzēs finansējuma pieaugumu veselības aprūpes jomai, lai tas 2020.gadā sasniegtu 4% no iekšzemes kopprodukta. Finansējuma pieaugums nākamgad nevar būt mazāks par 235,8 miljoniem eiro, 2019.gadā - 372,1 miljoniem eiro un 2020.gadā - 442 miljoniem eiro, ziņoja aģentūra LETA.
Finansējums veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai nedrīkst būt mazāks par 117,3 miljoniem eiro 2018.gadā, 185,5 miljoniem eiro 2019.gadā un 253,5 miljoniem eiro 2020.gadā.
Likumprojektā ierakstīts, ka valsts apmaksātajā medicīniskās palīdzības minimumā ietilps neatliekamā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta pakalpojumi un ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces, kas tiek kompensētas no valsts budžeta, kā arī veselības aprūpes pakalpojumi, lai ārstētu saslimšanas ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai apdraudējumu sabiedrības veselībai, tostarp psihiskas saslimšanas un tuberkuloze, un šo saslimšanu ārstēšanai nepieciešamie medikamenti.
Lai saņemtu veselības aprūpes pilno grozu, iedzīvotājam jābūt valsts obligātajai veselības apdrošināšanai. Likumprojektā norādīts, ka tiesības uz valsts obligāto veselības apdrošināšanu ir personai, par kuru veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kā arī valsts aizsargātas personas vai iedzīvotāji, kas veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas, kas nākamgad nodokļu nemaksātājiem būs jāveic 1% apmērā no minimālās mēneša algas, vēl pēc gada apmērs pieaugs līdz 3%, bet 2020.gadā - jau līdz 5%.
