Sadarbība ar veselības ministri ir konstruktīva un dialogs ir veiksmīgs, sacīja Keris.
Arodbiedrība ar Čakšu apspriedusi vairākus jautājumus, tostarp par nozares finansēšanas modeļa izvēli, un domas abām pusēm sakrītot.
Tomēr viņš pieļāva, ka mediķi varētu rīkot protesta akcijas rudenī: “Jautājums ir par to, vai valdība un Saeima sāks ievērot Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Komisijas ieteikumus par labāku nozares finansēšanu vai arī ne.
Ja nebūs pārliecinošas pazīmes, ka beidzot labā starptautiskā prakse tiks ievērota, tad protesta akcijas, acīmredzot, būs neizbēgamas."
Savukārt 1% pārdalīšana no sociālajām iemaksām veselības aprūpei būtu labs iesākums uzlabojumiem, jo ar šiem līdzekļiem nākamgad varot sasniegt 3,25% no iekšzemes kopprodukta nozares finansējumā. “Un tas ļautu būtiski saīsināt pacientu rindas, samazināt pacientu līdzmaksājumus un arī paaugstināt nozarē strādājošajiem darba samaksu,” sacīja Keris, kurš gan vairījās precīzāk lēst, cik būtiski saruktu pacientu rindas.
Keris arī kritizēja citu nozaru “pārfinansēšanu” iepretim līdzekļu trūkumam veselības aprūpei. Kā piemēru viņš minēja līdzfinansējumu Eiropas Savienības fondu projektiem. Viņaprāt, jāpārvērtē tas, cik stratēģiski pareizi šie līdzekļi tiek ieguldīti.
Obligātās veselības apdrošināšanas temats kā karsts kartupelis mētāts jau gadiem. Tagad to plānots ieviest līdz 2018. gadam. Pie apdrošināšanas sistēmas izveides strādāja Finanšu un Veselības ministriju izveidota darba grupa. Veselības apdrošināšanas projekts līdz vasaras beigām jāiesniedz valdībā. Tiesa, šajā laikā Gunti Belēviču veselības ministra amatā nomainīja Anda Čakša, kura neatbalsta jauna maksājuma vai nodokļa ieviešanu, bet piedāvā jau nākamgad novirzīt veselības aprūpei 1% no sociālās apdrošināšanas iemaksām.
