Acu ārste Aija Osmane Ķengaraga bērnu poliklīnikā nostrādājusi vairāk nekā 20 gadu. No katra mazā pacienta viņai līdz šim tika 40% no peļņas, jo praksē nav medmāsas. Viņas darbu ārste dara pati. Ziņu, ka turpmāk vēl desmit procentus iestāde paturēs sev, viņa uztver kā pazemojumu. Naudas izteiksmē tie būšot 200 eiro mēnesī.
„Tas ir necieņas pilns gājiens, man būs grūti pamest, bet gan es atradīšu sevis cienīgu darbu,” sašutumu pauž Osmane.
Tieši šāds pats samazinājums gaida arī ultrasonogrāfijas speciālisti Margaritu Krauču. Viņa agrāk bija arī šīs poliklīnikas vadītāja, bet pērn kapitāldaļu turētājs – Rīgas dome – valdi nomainīja.
„Kad [Rīgas mērs Nils] Ušakovs nomainīja valdi, viņš solīja, ka neko nemainīs. Taču nu izrādījies, ka tas mūs skar vistiešāk,” secina Krauča.
Kopumā algas samazinājums skars septiņus ārstus – speciālistus. Pieci no viņiem bailēs zaudēt darbu jaunos līgumus jau parakstījuši.
„Tik liela nospiestība, saprotiet, cilvēki baidās runāt vispār,” situāciju raksturo Krauča.
Kopš pērnā gada Ķengaraga poliklīniku līdz ar piecām citām Rīgas poliklīnikām – Bolderāju, Ziepniekkalna, Imantas, Torņakalna un Iļģuciema veselības centrus - pārvalda pašvaldības uzņēmums “Rīgas veselības centrs”. Tā valdes priekšsēdētāja Alina Dūdele skaidro, ka algas samazinātas taupības nolūkos.
„Tas galvenais iemesls ir saimnieciskais. Mums citur jostu nav kur savilkt, mums vajag budžetu vismaz pa nullēm,” saka Dūdele.
Dūdeles teiktais gan neiet kopā ar iestādes līdzšinējās vadītājas Kraučas sacīto, ka Ķengaraga poliklīnikai līdz šim bijuši plusi un uzkrājumi.
Solidarizēties ar mediķiem valde negrasās un savu atalgojumu nesamazinās.
Ārstus šokējis arī jaunpieņemtais saimniecības vadītājs. Viens no viņa pirmajiem darbiem bija interneta atslēgšana, kas ārstiem paralizēja darbu, piemēram, viņi nevarēja šeit veiktos izmeklējumus elektroniski nosūtīt citiem kolēģiem. Visas šīs sūdzības tagad saņēmis arī Nils Ušakovs. Domes priekšsēdētājs gan līdz šim nav atradis laiku bērnu ārstiem atbildēt.