Vietā, kur Olaines novads satiekas ar Ķekavas novadu, pirmā ēka ir kādreizējā ''Stēguļu'' ferma ar tai piederošo apmēram divus hektārus lielu zemes platību. To teju no vienas vietas klāj plastmasas pārstrādes atkritumi, riepu kaudzes, būvgruži un lielgabarīta detaļas no automašīnām.
"Pēc zemes robežplāna šeit ir lauksaimniecības zeme un ar lauksaimniecību saistīta ēka no kolhoza laikiem, kur pašreiz nekāda lauksaimnieciskā darbība nenotiek, cik pašvaldībai ir zināms. Pēc redzamā šeit, visticamāk, notiek kaut kāda atkritumu šķirošana ar dedzināšanu," stāsta Ķekavas novada Vides un labiekārtošanas daļas vadītāja Sigita Varika.
Klusajā nostūrī kāds svešinieks iemaldās reti, un arī pastāvīgu iedzīvotāju tuvākā apkārtnē praktiski neesot. Tomēr "TV Spektrs" noskaidroja, ka šāda veida darbība šeit notiekot apmēram divus gadus, pārsvarā vasarā. Baidoties no atriebības, informācijas avots runāt kameras priekšā gan nevēlas.
Arī reģionālajai pašvaldības policijai šī adrese neesot bijusi zināma, bet pēc apsekošanas uzsākta administratīvā lietvedība.
"Jau šobrīd varu pateikt, ka ir saskatāmi vairāki pārkāpumi, jo mums pieejamajā informācijā nav ziņu, ka šeit tiek veikta kaut kāda komercdarbība," teica pašvaldības policijas priekšnieks Māris Bomiņš.
Lai gan teritorija nav iežogota un tai nav neviena identificējošā uzraksta, un tajā "TV Spektrs" nesastapa nevienu cilvēku, pie vecās fermas uzstādītas vairākas video novērošanas kameras. Teritorijā atrodas arī vairāki transportlīdzekļi ar dažādu valstu numura zīmēm un ap 100 kubikmetriem plastmasas pārstrādes atkritumu no elektroniskām iekārtām.
"Pieļāvums ir tāds, ka tās varētu būt kaut kādas elektroniskās plates, kuras ir sasmalcinātas, un pēc tam, lai no viņām atdalītu dārgmetālus, ar ķīmiju tiek kodināts, izsēdināts," teica Valsts vides dienesta (VVD) Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes piesārņojuma kontroles daļas vadītāja vietnieks Jānis Lapsiņš.
VVD Vides pārvaldes darbinieki lēš, ka šādām darbībām būtu nepieciešama ''A'' kategorijas piesārņojuma atļauja, bet šajā adresē nav ne prasīta, ne izsniegta nekādas kategorijas piesārņojuma atļauja, un netiek ievērotas arī nekādas vides aizsardzības prasības.
"Šobrīd meklēsim zemes īpašnieku, kurš ir atbildīgs par teritoriju. Protams, par faktu tiks uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība," norāda Lapsiņš.
Par vides piesārņošanu soda apmērs juridiskām personām ir līdz 2900 eiro, bet fiziskām personām līdz 1000 eiro. Ja rīkojumi teritoriju sakopt netiks izpildīti, var tikt piemērota piespiedu izpilde, kas nozīmē vēl papildu soda naudu.
