“Bija ideja uztaisīt nelielu uzbērumu, no kura būtu dažādi nobraucieni. Pamatnē būtu riepu bloki. Šī ir ļoti zaļa, ļoti pareiza ideja, jo vieglo mašīnu riepas netiek izmantotas,” uzskata Dimants.
Izmantojamo riepu apjomu un izcelsmi Dimants atklāt negrib. Ķeguma novada dome viņa ideju atbalstījusi, bet domīgs pašlaik ir Valsts vides dienests (VVD),
kas ar tik atjautīgu ideju kā riepu otrreizēju izmantošanu, tās aprokot kalnā, sastopas pirmoreiz.
“Esam saņēmuši uzņēmuma pieprasījumu atzīt riepu blokus par būvmateriālu kā materiālu, kurš ir sasniedzis atkritumu beigu statusu. Pieprasījumu vērtē, jo šobrīd mūsu rīcībā nav visas informācijas, lai pieņemtu lēmumu,” stāsta VVD Vides resursu pārvaldības departamenta direktore Lilija Dukaļska, norādot, ka lēmumu varēs pieņemt, kad būs iesniegta visa pieprasītā informācija.
Līdz šim riepu bloki Latvijā ir izmantoti meža ceļu izbūvē, bet kāds riepu pārstrādātājs no tām izveidojis laukumu savā teritorijā.
Vai mākslīga kalna uzbēršana, tā pamatā izmantojot riepas, nozīmētu to pārstrādi pēc būtības? Par to šaubās Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācijas vadītāja Tīna Lūse.
“Pirmkārt, ir jāskatās, vai materiāls, no kura iecerēts veidot riepu kalnu, ir uzskatāms par otrreizēju izejvielu normatīvo aktu izpratnē, par ko es stipri šaubītos. Ja tas ir vienkārši riepu vai sasmalcinātu riepu kalns, tad, visticamāk, tas neatbildīs prasībām, kas raksturo otrreizējo izejvielu,” pauž Lūse.
“Ja tā nav otrreizējā izejviela, tad ir jāņem vērā, ka attiecībā uz riepām un to apsaimniekošanu Eiropas Savienības normatīvajos aktos jau ļoti sen ir noteikts aizliegums riepas apglabāt zem zemes. No šī viedokļa raugoties, iecere izveidot kalnu no riepām, ko apber ar zemi, ir ļoti kritiski vērtējama,” uzskata asociācijas vadītāja.
Lūse norāda, ka visa pasaule dodas virzienā, ka riepas vispirms tiek nopietni pārstrādātas, sadalot tās granulās, bet tad izmantotas kā otrreizējas izejvielas, piemēram, ceļu vai bērnu laukumu pamatņu izveidē, tādējādi radot otru pielietojumu tautsaimniecībā.
“Ir jāsaprot, ka riepas zem kalna nesadalīsies videi draudzīgā veidā. Ir jāsaprot, kā tas ietekmē vidi un kas notiks, kad kalna mērķis būs izsmelts,” viņa uzsver.
«Dimantu kalna» saimnieks Pēteris Dimants neslēpj, ka patlaban sācis pārdomāt ideju par riepu kalnu, jo vides sargi pieprasījuši nopietnu sagatavošanās ceļu, piemēram, sagatavot ietekmes uz vidi novērtējumu, kas ir ilgs un tēriņu ietilpīgs process.
“Izskatās, ka es no šīs idejas atsakos, jo ar attiecīgajām iestādēm ir sarežģīti. Negribu nevienu kritizēt, bet šādu projektu laikam realizēšu ārpus Latvijas. Iespējams, mani bērni kādreiz šādu ideju realizēs un Latvija kaut kad saņemsies. Es šo projektu atlieku līdz labākiem laikiem. Lai riepas Latvijā krājas,” smejoties teica uzņēmējs.
Dimants atzīst, ka riepu kalna izveides ideju apturēt liek arī pandēmijas ietekme, jo atpūtas kompleksa sezona esot nosacīti apstājusies.
