Februāra sākumu Ķeguma Smilšu ielas mājas iedzīvotāji gaida ar bažām. Viņi apzinās, ka bargā ziema krietni mazinās maka biezumu, jo iepriekšējā apkures sezonā aukstākajos mēnešos par 42 kvadrātmetru dzīvokli maksāts virs 200 latiem.
„Mēs maksājām rēķinus par pagājušā gada ziemu. Mums bija trīs mēneši pēc kārtas trīs istabu dzīvoklī siltums, nu ja 10 grādi, tas bija daudz un maksājām 243 lati,” sašutusi ir Ārija Vērīte.
Kopš 2009. gada noteiktais pašvaldības apsaimniekotāja „Ķeguma stars” apkures tarifs ir nemainīgs – 53 lati par megavatstundu.
Kā kurināmais tiek izmantota šķelda, kas salīdzinājumā ar gāzi turklāt ir lētāks izejmateriāls. Tomēr ikmēneša rēķini, salīdzinot ar blakus pašvaldībām, Ķegumā joprojām augsti. Problēma - mazais klientu skaits pilsētā un lielie zudumi siltumtrasēs, skaidro SIA „Ķeguma stars” valdes loceklis Vladimirs Soboļevs.
Taču iedzīvotāji domā, ka bez vainas nav arī apkures sistēmas. „Es domāju, ka vajadzētu vispirms apkures sistēmu savest kārtībā, jo ir tā, ka vienā dzīvoklī ir plus 30 grādi un otrā mīnus trīs,” pamanījusi Smilšu ielas nama iedzīvotāja Daina.
Kā risinājumu augstajam tarifam pašvaldība saredz savas koģenerācijas stacijas izbūvi, jo šobrīd siltumu nodrošina AS „Latvenergo”. Tomēr realizāciju kavē lielais parādnieku skaits Uz 2014. gada sākumu iedzīvotāji ir parādā 205 tūkstošus latu. Apkuri gan iedzīvotajiem neatslēdz, bet jautājumu risinot ilgstošā tiesas ceļā.
Līdz ar lielo parādu jau vairākas apkures sezonas apsaimniekotājs nevar nomaksāt rēķinus par siltumu. Tomēr, lai ik gadu, ziemai sākoties, apkure dzīvokļos tiktu nodrošināta, parādus sedz pašvaldība - no kopējā novada budžeta atvēlot vairākus desmitus tūkstošus latu. Un tas nozīmē, ka ikviens Ķegumā deklarētais sedz ilgstošo nemaksātāju parādus.
