Šādu viedokli Latvijas Radio raidījumā „Labrīt" pauda politoloģe Iveta Kažoka.
„Viņš no šīs situācijas viennozīmīgi iziet kā zaudētājs (..) Tas, ka viņš šo iespēju neizmantoja, liecina par kaut kādiem apstākļiem, kas liek turēties pie krēsla," teica Kažoka. „Diemžēl Nils Ušakovs testu ar varu nav izturējis," viņa piebilda.
Tomēr Ušakovs nav vienīgais, kuram vajadzēja, kā minimums, apsvērt demisiju. Savus amatus, visticamāk, vajadzēja atstāt arī Ušakova vietniekam Andrim Amerikam, iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (Reformu partija) un ekonomikas ministram Danielam Pavļutam.
Viņa norādīja, ka Dombrovskis ar savu atkāpšanos parādījis savu atbildības mērogu, kas bijis adekvāts Zolitūdes traģēdijai. Šī atkāpšanās ir augsta latiņa ne tikai vietējā, bet pat visā Eiropas mērogā. Šāda rīcība ir vairāk raksturīga Ziemeļvalstīm. Pārmest Dombrovskim šajā situācijā aprēķinu var tikai tāds cilvēks, kurš līdzīgā situācijā pats turētos pie krēsla, norādīja Kažoka, atminoties, cik grūti Dombrovskim bija pavēstīt sabiedrībai par savu atkāpšanos.
Tomēr attiecībā uz jauno valdību Kažoka nebija optimistiska – viņasprāt, valdības veidošanas process varētu ieilgt. Viņa atzina, ka vienai no potenciālajai koalīcijas partnerei – Zaļo un zemnieku savienībai – nav potenciālu premjera kandidātu.
Dombrovskis par savu atkāpšanos no premjera amata, kuru viņš ir ieņēmis vairāk nekā četrus gadus un astoņus mēnešus, pavēstīja trešdien. Viņš pauda, ka tādējādi uzņemas politisku atbildību par Zolitūdes traģēdiju, kur, sabrūkot veikala „Maxima" jumtam, dzīvības zaudēja 54 cilvēki.
Tikmēr Ušakovs un Ameriks skaidroja, ka no sava amata neatkāpsies, jo vēl jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanās ir saņēmuši pārliecinošu rīdzinieku mandātu darbam Rīgas domē. Abi pauda gatavību labot nepilnības būvniecības likumdošanā, lai līdzīgi gadījumi neatkārtotos.
