Aizliegums attiecas uz apmaksātiem kandidātu ierakstiem un visa veida sociālām reklāmām ar kādu politisku vēstījumu. Uzņēmuma vadītājs savā “Twitter” profilā norādīja, ka „politiskam paziņojumam tā auditorija ir jānopelna, nevis jānopērk”.
Kažoka skaidroja, ka “lielākās politiskās reklāmas sociālajos tīklos notiek citos kanālos, proti, “Facebook” un “Youtube”. Arī mūsu pēcvēlēšanu aptauja 2018. gadā parādīja, ka “Twitter” lietotāju Latvijā nav sevišķi daudz.”
“Bet, manuprāt, tas aizliegums ir interesants un svarīgs, tāpēc, ka viņš palīdzēs atbildēt uz jautājumu – vai politiskās reklāmas aizliegums kādā sociālajā tīklā vispār ir iespējams. Jo viens ir aizliegt tekstus, kuros ļoti atklāti tiek slavinātas kādas partijas, bet cits ir [aizliegt] visa veida sociālas reklāmas ar kādu politisku vēstījumu, kas varētu saskanēt ar kādas partijas priekšvēlēšanu programmu. Tas, kas nav saprotams, ir - kādā veidā “Twitter” reaģēs uz šāda veida politiskiem vēstījumiem, kas ietekmē politiku, bet vienlaikus neaģitē par ļoti konkrētām vārdā nosauktām partijām. Tas arī, manuprāt, dos vielu pārdomām par to, ko darīt ar politiskajām reklāmām nozīmīgākos sociālajos tīklos, kas Latvijai ir “Facebook” un “Youtube”,” norādīja Kažoka.
