Kažoka: Partiju finansējums jāpalielina un tad jāseko līdzi partiju darbam

Valsts finansējums partijām Latvijā ir niecīgs un tas ir jāpalielina, taču tad vēlētajiem ir stingri jāseko līdzi partiju darbam un jāpieprasa profesionāla rīcība lēmumu pieņemšanā, sarunā ar Latvijas Radio pauda politoloģe Iveta Kažoka.

Viņa norādīja, ka vēlētājiem jāsaprot, ko viņi grib – vai grib labus un pārdomātus politiķu lēmumus. Politisko eliti veido partijas, un, ja pie varas būs spējīgāki politiķi un līderi savās nozarēs, tad kvalitatīvāki būs lēmumi.

Latvijā var redzēt, ka partiju sistēma nīkuļo, valsts finansējums partijām niecīgs, piemēram, Igaunijā tas ir sešas reizes lielāks, norādīja politoloģe.

Viņa gan uzsvēra, ka finansējuma palielināšana pati par sevi nav garantija profesionālākajiem lēmumiem; vēlētājiem jāseko līdzi partijas darbam. Taču nepalielināt finansējumu ir tāpat kā nepirkt skolēnam grāmatas un mācību materiālus, prasot, lai viņš vispirms pierāda, ka spēj labi mācīties

“Ar partiju finansējumu ir līdzīgi, tas jāpaceļ un no partijām jāgaida pretim,” norādīja Kažoka.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas deputāti ceturtdien, 19.martā, konceptuāli atbalstīja grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz dubultot līdzšinējo finansējumu partijām no valsts budžeta.

Patlaban finansējums noteikts 0,71 eiro apmērā par katru Saeimas vēlēšanās iegūto balsi, un to saņem partijas, kas iepriekšējās vēlēšanās guvušas vairāk nekā divu procentu vēlētāju atbalstu. Likums noteic, ka valsts budžeta finansējumu partijām piešķir uz četriem gadiem.

Likumprojekta iesniedzēji rosina atteikties no līdzšinējiem naudas tērēšanas ierobežojumiem, bet paredzēt, ka valsts piešķirto finansējumu partija var izmantot savas politiskās un saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

Saistītās izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, kas paredz personu ziedojumus partijām noteikt kā attaisnotos izdevumus, atbildīgā Budžeta komisija jau virza izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā.

Savukārt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iepriekš konceptuāli atbalstījusi grozījumus Saeimas vēlēšanu un Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumos. Tie paredz noteikt, ka tām partijām, kuras vēlas piedalīties Saeimas vēlēšanās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, jābūt vismaz 500 biedru līdzšinējo 200 vietā un Saeimas vēlēšanās var startēt tikai tāda partija, kas dibināta ne vēlāk kā vienu gadu pirms vēlēšanām.

Tāpat Valsts pārvaldes komisijā jau konceptuāli atbalstīti grozījumi Politisko partiju likumā, kas paredz, ka partijai savos statūtos jānosaka kārtība, kādā biedrs var pieprasīt attiecīga jautājuma iekļaušanu partijas biedru sapulces darba kārtībā.

Jau ziņots, ka Saeima izskata likumprojektu, kas paredz finansējuma dubultošanu partijām. Atsaucoties uz Valsts prezidenta Andra Bērziņa likumdošanas iniciatīvu, kas balstīta uz ekspertu grupas pārvaldības uzlabošanai priekšlikumiem, Saeimā tapis likumprojekts, kas paredz palielināt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. Grozījumi, ko sagatavojusi Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisija, paredz finansējuma apmēra palielināšanu no pašreizējā 71 centa par katru pēdējās Saeimas vēlēšanās saņemto vēlētāja balsi līdz 1,42 eiro par katru vēlētāja balsi.

Par šiem priekšlikumiem sašutumu paudusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA). LIZDA neizprot šādas rīcības pamatojumu, jo deputāti līdz šim nav varējuši budžetā rezervēt pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai nepieciešamos 12-36 miljonus eiro, šim mērķim atvēlot vien trīs miljonus eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti