Kā piemēru viņa minēja sev zināmo politisko partiju finansēšanas jomu. KNAB ir aizņemts ar dažādu atskaišu pārbaudi, ko iesniedz politiskās partijas, skatās, vai partijas rīkojušās atbilstoši likumam un noteikumiem. Taču birojs vairs nediskutē, kā izskaust partiju „melnās kases” un citus lielos jautājumus, kas uzrāda patiesās problēmas.
Koncentrēšanās uz sīkumiem izgaismojas arī KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka un KNAB darbinieku attiecībās. KNAB darbinieku novērtējumā par vieniem darbiniekiem ir gari un plaši klāstīts, kādus nosacījumus un kad viņi tos ir pārkāpuši. Bieži vien tie ir sīkumi – piemēram, neatbildēts e-pasts, ko reizēm nepamanīt būtu tikai cilvēciski.
Kamēr daļa darbinieku ir vērtēti strikti un sīkumaini, citi – virspusēji. Proti, uzrakstīts vien formāls novērtējums bez paskaidrojuma. Politoloģe Streļčenoka attieksmi nodēvēja par „slimu” – šķiet, ka priekšnieks, nesaņēmis atbildi uz e-pastu, nevis dodas noskaidrot, kas noticis un pieprasa tomēr atbildi sniegt, bet patur šo pārkāpumu pie sevis, lai pēc gada, novērtējot darbiniekus, to atgādinātu.
Kažoka uzsver, ka Streļčenoka sniegtais darbinieku novērtējums ir piemērs tam, kā to nevajadzētu veikt. Tomēr viņa atzina, ka šis konflikts vienlaikus izgaismo dziļākas problēmas. Iespējams, ka birojā strādā pārāk lielas personības, kam ir problēmas sastrādāties.
Premjeram Valdim Dombrovskim (V), kura pārraudzībā birojs strādā, viņa iesaka būt kā starpniekam jeb vidutājam konflikta novēršanā.
Ziņots, ka KNAB darbinieku ikgadējā novērtējumā Streļčenoks savu vietnieci Jutu Strīķi, sabiedrisko attiecību departamenta vadītāju Diānu Kurpnieci un juridiskās nodaļas vadītāju Ivetu Dravinieci novērtējis ar viszemāko no iespējamajiem novērtējumiem. KNAB darbinieki kā atbildi jau pauduši, ka Streļčenoks pret padotajiem ir izvērsis mobingu un bosingu.
