Tā intervijā LTV raidījumā „1:1” sacīja bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš.
Viņš uzsvēra, ka jau ilgu laiku Krievijas mediji par Latviju izplata „propagandu un melus”. „Ja krievu propaganda mūs var iztēlot par „naciķiem” (..) kur policija cīnās ar „antifašistiem” (..) tad tas varētu būt ārkārtīgi bīstami tieši šajā laikā,” norāda Kažociņš.
Viņš pauda, ka 16.marts šogad ir ļoti izdevīga sakritība, jo leģionāru pasākumi notiek vienlaikus ar referendumu Krimā. „Tā ir viņiem ļoti izdevīga sakritība,” saka Kažociņš, norādot, ka Leģionāru piemiņas diena tikai dos spēku jaunai krievu propagandai.
Uz 16.martu jāskatās valsts drošības un NATO kontekstā.
„Mēs esam nostādīti tādā stāvoklī, kas ir bīstamākais kāds jebkad ir bijis kopš Aukstā kara (..) Ja viņu [NATO dalībvalstu] tautas sāks prasīt, kāpēc mums ir jāaizsargā šie cilvēki [Latvijas iedzīvotāji], kuri apspiež savus cilvēkus (..) kuri nevīžo paši uzturēt savu aizsardzību?” retoriski vaicāja Kažociņš.
Lai Latvija būtu pārliecināta par pozitīvu NATO spēku attieksmi pret Latviju, ir jāveic trīs mājas darbi: jāsaliedē sabiedrība, jāizvairās no provokācijām un jāpalielina aizsardzības budžets.
Bijušais SAB vadītājs pauda, ka visiem „mugurkaula īpašniekiem” jeb latviešu interešu aizstāvjiem šoreiz vajadzētu domāt par valsts interesēm. Viņaprāt, arī leģionāriem vajadzētu sākotnēji doties uz Doma baznīcu un tad doties uz Lesteni.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Eināra Cilinska (VL – TB/LNNK) attieksmi viņš nekomentēja, jo „nevaru ieskatīties Cilinska domāšanā”.
Ziņots, ka Cilinskis pagaidām ir vienīgais ministrs, kurš nav apliecinājis, ka nedosies 16.marta gājienā. Konflikts ap Cilinski ir samilzis tiktāl, ka nav pat izslēgta viņa amata zaudējums.
16.marta pasākumos savu dalību patlaban ir pieteikušas piecas organizācijas.
