Kažociņš: Krievija lielvaras atgūšanai izmanto krievus visā pasaulē

Krievija joprojām vēlas atgūt savu zaudēto lielvaras statusu un izvirzītā mērķa sasniegšanai izmanto arī krievu tautības cilvēkus visā pasaulē, šonedēļ diskusijā par Baltijas valstu drošību un NATO sacīja bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš.

Krievija izmantos visus trīs ārpolitikas instrumentus varas atgūšanai - tā dēvēto cieto varu jeb militāro spēku un ekonomisko varu, kā arī maigo varu, ietverot arī krievu diasporu. Kažociņš diskusijas dalībniekiem norādīja, ka Latvijai ir "jāpilda savi mājasdarbi", kuros iekļauta pietiekama aizsardzības budžeta nodrošināšana, sadarbības un koordinācijas veicināšana un Latvijas krievu integrācija.

Kažociņš norādīja, ka pēc Krimas okupācijas Latvijas iedzīvotāji lielākoties izjuta bailes par nākotni, taču uztraukums diezgan ātri izplēnēja. Tam par iemeslu bija arī vairākkārt no ASV saņemtais apliecinājums par NATO gatavību aizsargāt Baltijas valstu teritoriju. Tādējādi Latvijas iedzīvotāji turpināja dzīvot kā iepriekš, nepievēršot pastiprinātu uzmanību aizsardzības jautājumiem, taču nekas nav un nekad vairs nebūs kā iepriekš, norādīja bijušais SAB priekšnieks.

Kažociņš klātesošajiem apgalvoja, ka noteiktie 2% no iekšzemes kopprodukta aizsardzības budžetā Latvijai kā NATO dalībvalstij ir svarīgi. Viņš norādīja, ka ASV prezidenta Baraka Obamas iniciatīva piešķirt līdz vienam miljardam ASV dolāru (aptuveni 735 miljonus eiro) Austrumeiropas valstu aizsardzības stiprināšanai nav jāvērtē kā papildu miljards dolāru aizsardzībai. Līdzekļi ASV būs jāatvēl no citu programmu budžeta, un jebkura valsts, kas uzskata, ka ASV par tās drošību maksās no sava aizsardzībai paredzētā finansējuma, saskarsies ar vilšanos.

Tāpat diskusijā Kažociņš uzsvēra izlūkošanas dienestu nozīmību Latvijas aizsardzības jomā, retoriski jautājot, vai Latvija var apgalvot, ka Latgales reģionā izlūkošanas dienesti strādā pietiekami aktīvi un efektīvi, lai zinātu par visu notiekošo, kas skar Latvijas drošību. Pēc eksperta domām, Latvijai būtu jāizvērtē, vai valsts robeža ir pietiekami aizsargāta un vai Latvijas drošības iestādēm ir izstrādāta atbilstoša komunikācijas, koordinācijas un aizsardzības stratēģija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti