Cilvēki Krievijas varas vertikālē varētu justies neērti par to, kas notiek un kurā virzienā viņus ved, un mums jāmēģina rast atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai Krievijā, lai viņi būtu iedrošināti kaut ko darīt, norādīja Kažociņš.
Kažociņš sprieda, ka Krievija un Kremlis ir pārsteigti, ka viņu operācija Ukrainā nav bijusi tāda, kā viņi bija domājuši. Viņi domāja, ka pietiek pieklauvēt pie durvīm un māja sabrūk, bet ukraiņi pretojas, un otrs pārsteigums Kremlim bija tas, ka rietumvalstis ir tik vienotas.
Runājot par to, kāpēc Krievija iebruka Ukrainā, Kažociņš norādīja, ka Putins daudzus gadus sacījis, ka krievu tauta ir viena, bet mākslīgi sadalīta trīs valstīs – Krievija, Ukraina un Baltkrievija. Bet, ja viena valsts var būt veiksmīga, kur likumi un demokrātija darbojas, kur uzņēmēji var nodot savus īpašumus bērniem un nebaidīties, ka kāds pēc savas iegribas viņiem tos atņems, tad arī Krievijā miljoniem cilvēku var sākt jautāt – kāpēc mēs nevaram tā dzīvot. Un Putinam tas ir liels apdraudējums, uzsvēra Kažociņš.
Viņš arī norādīja, ka būtu jāmeklē iespējas sniegt Krievijas iedzīvotājiem objektīvu informāciju, lai veidotu un paplašinātu plaisu starp tautu un Kremli.
Krievijā balsis pret Ukrainā notiekošo jau ir dzirdētas, daļēji arī tādēļ, ka rietumvalstu ieviestās sankcijas ir nepieredzētas, bet daudz kas vairāk jādara, jādomā par stratēģisko komunikāciju un veidu, kā atbalstīt pilsonisko sabiedrību Krievijā, pauda Kažociņš.
"Vai varas vertikālē būs dūša kaut ko mainīt, grūti pateikt, bet situācija Ukrainā ir aizgājusi tik tālu, ka Putinam ārkārtīgi grūti no tās tikt ārā. Ja viņš atkāpjas tagad, ar viņu ir cauri, jo viņa mērķis bija stiprināt savas pozīcijas un palikt prezidenta amata daudzus gadus un līdz mūža galam," skaidroja Kažociņš.
Savukārt bijušais valsts prezidents un aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis atzina, ka viņu kā bijušo aizsardzības ministru nepārsteidz šis Krievijas karš Ukrainā. Viņš arī sacīja, ka pirmajā brīdī rietumvalstu reakcija varēja būt ātrāka, taču kopumā šī reakcija bija negaidīta Putinam, kurš nedomāja, ka visas valstis varēs sadoties rokās un pieņemt šādus lēmumus par sankcijām.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.
