Lai startētu Krievijas tirgū, nelielajam piena pārstrādes uzņēmumam „Elpa” ir noteikta virkne papildus prasību, ko uzņēmuma vadītājs sauc par visai bargām. Tā piemēram, būtu jāuzbūvē atsevišķa dezinfekcijas bedre, nāktos uzcelt arī bioloģisko laboratoriju, kas prasītu prāvus ieguldījumus. Šobrīd teritorija esot sakārtota atbilstoši norādēm.
„Naudas izteiksmē vēl neesam sarēķinājuši. Katrā gadījumā tās nav lielas summas. Ieguldīt, ja ir augsta riska pakāpe, jāiegulda ar mēru,” saka Gundars Sisenis, SIA „Elpa” valdes priekšsēdētājs.
Atļauju eksportēt savu produkciju uzņēmums jau saņēmis no Pārtikas un veterinārā dienesta. Taču savu galavārdu teiktu komisija no Krievijas, kam būtu jāierodas 18.augustā un kas, iespējams, varētu arī neierasties. Taču uzņēmuma vadītājs nav zaudējis optimismu, meklējot citas eksporta iespējas: „Tam, ko gatavojamies eksportēt uz Krieviju, mēģinām atrast noietu Eiropas tirgū, konkrēti –Čehijā.”
Eksporta iespējas mazinātu spriedzi vietējā tirgū, taču šobrīd kā pārstrādes uzņēmumus, tā piena lopkopjus bažīgus dara piena kvotu brīvlaišana nākamajā gadā. Tas šajā sarežģītajā situācijā būšot dubults slogs.
„Piena cenas, protams, nosaka visu. Es pat nevaru iedomāties, kas notiks ar barību, ar pārējām izmaksām. Saistības jau paliek tās pašas, ja cenas ir lejā. Tā nauda jau kaut kur būs jāņem,” neziņā ir SIA „RESE” īpašniece Sanita Jurkovska.
Lai gan grūti prognozēt, kā turpmāk varētu mainīties politiski ekonomiskā situācija, piensaimnieki nav iegrimuši bezcerībā, bet gan gatavi meklēt risinājumus un jaunas tirgus iespējas.
