Kavējas atbalsts medijiem par darbu krīzes laikā; kultūras ministrs sola – nauda būs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Politiķi šī brīža Ukrianas kara kontekstā nereti sabiedriskos medijus piesauc kā ļoti nozīmīgu spēlētāju cīņā pret dezinformāciju un sabiedrības šķelšanu. Lai arī no sabiedriskajiem medijiem tiek sagaidīts daudz, finansējums tā visa nodrošināšanai iepaliek. Latvijas Radio vadība brīdina – ja laikus neizdosies atgūt to, kas iztērēts atspoguļojot karu Ukrainā, tad pamatīgi varētu ciest satura piedāvājums rudenī. Tikmēr politiķi norāda uz milzu neskaidrībām finansējuma pieprasījumos, kurus sabiedriskā medija vadība gan noliedz. 

Kavējas atbalsts medijiem par darbu krīzes laikā
00:00 / 03:37
Lejuplādēt

Kārtējie ziņu izlaidumi, speciālizlaidumi, analītika, diskusijas, intervijas, došanās uz karstajiem punktiem, intervijas un reportāžas ar bēgļiem uz Ukrainas robežas un arī ar tiem, kas atbēguši uz Latviju. Situācija pasaulē visiem, tostarp medijiem, likusi pilnībā pievērsties Krievijas sāktajam karam Ukrainā. Esošajā drošības situācijā politiķi nereti uzsver sabiedrisko mediju nozīmi un lomu sabiedrības informēšanā un cīņā pret dezinformāciju. 

Taču līdz šim tās bijušas vien runas – mediji par papildu radīto saturu līdz šim finansējumu nav saņēmuši. To jau šonedēļ Latvijas Radio raidījumā „Labrīt” uzsvēra Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) priekšsēdētājs Jānis Siksnis.

“Visi atzīst, ka informatīvā telpa ir viens no svarīgākajiem valsts drošības elementiem – mums nav iedots vēl neviens cents papildus. Ne sabiedriskajiem, ne komercmedijiem, lai gan vajadzētu dot gan vieniem, gan otriem,” sacīja Siksnis.

To, ka nauda netiek saņemta, apstiprinājusi arī par finansēm atbildīgā Latvijas Radio valdes locekle Mārīte Tukiša. Viņa neslēpa – ja papildu finansējuma par papildu veidoto saturu nebūs, tad cietīs piedāvājums nākotnē.

Tukiša norādīja: “Šobrīd mēs neesam saņēmuši nekādu pozitīvu atbildi nevienā no pieprasījumiem. Un situācija ir gaužām vienkārša – ja šie pieprasījumi netiek atbalstīti, tad tas noteikti ietekmēs Latvijas Radio saturu rudenī, jo sabiedriskais pasūtījums šim gadam ir saplānots, un, ja šī finansējuma nav, tad mums nāksies no kaut kā rudenī atteikties.”

Bez tam SEPLP vadītājs Siksnis akcentēja vēl kādu problēmu.

Proti, sabiedriskajiem medijiem, šajos apstākļos vēl nav piešķirta arī šī gada budžetā jau ieplānotā nauda.

“Tā nauda, kas tika rezervēta jau pagājušajā gadā – sabiedrisko mediju kapacitātes stiprināšanai šī gada budžetā – pat tā, tūlīt jau būs Jāņi, nav nonākusi līdz sabiedriskajiem medijiem. Ir milzīgas ekspektācijas, bet ieguldīts tajā netiek nekas,” atzīmēja Siksnis.

To, ka koalīcijas partneriem šajos sarežģītajos apstākļos neizdodas piešķirt arī pat jau budžetā ieplānoto, atzina koalīcijas partijas “Attīstībai/Par!” Saeimas deputāte un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda.

“Sikšņa kungam ir pilnīga taisnība – pat šis mazais piešķīrums nav vēl nonācis pie medijiem, jo tas ir padarīts par ķīlnieku visā šajā diskusijā. Par to, kas ir jādara citādāk, lai sasniegtu krievu valodā patērējošo auditoriju. Piešķīrums ir iestrēdzis Kultūras ministrijā, ministrs viņu nevirza tālāk. Man nezināmu iemeslu dēļ viņš nevirza to tālāk, jo lielākā daļa tā piešķīruma ir tieši satura snieguma stiprināšanai sabiedriskajā medijā,” pauda Tērauda.

Tāpat Tērauda skaidroja, ka mediji tiek turēti finanšu badā un šobrīd tiek strādāts pie dažādiem iespējamiem risinājumiem, lai to novērstu. Taču svarīgākais būtu neaizrauties ar īstermiņa risinājumiem, jo sistēma jāsakārto kopumā. 

Tikmēr saistībā ar Ukrainas kara laikā radītā papildu satura un tam nepieciešamā papildu finansējuma, Saeimas deputāts Andrejs Judins (“Jaunā Vienotība”) uzsvēra – SEPLP sniegtajos finanšu pieprasījumos ir milzīga nekonkrētība, tādēļ piešķirt papildu naudu, pirms mediji nav pienācīgi sagatavojušies, nav iespējams.

“Protams, ka finansēt un dot naudu un tad izdomājat, kā iztērēt – tā nebija un tā nebūs. Jābūt konkrētam piedāvājumam, jābūt pamatotam aprēķinam un tad var domāt par finansējumu. Bet kopumā atbalsts ir un tajā skaitā – ja vajadzīga nauda, arī naudu var dabūt,” atzīmēja Judins.

Pārmetumiem par paviršiem pieprasījumiem gan nepiekrīt Latvijas Radio valdes locekle Mārīte Tukiša. Tajā pašā laikā viņa paudusi gatavību turpināt sadarboties un neskaidrības risināt, atgādinot, ka naudas nepiešķiršana var smagi ietekmēt saturu nākotnē.

Kultūras ministrs sola – nauda būs 

Šī gada budžetā atvēlētā nauda medijiem būs un arī par papildu darbu kara laikā Ukrainā finansējums tiks piešķirts. Tā sola kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība). Viņš arī noliedzis, ka jau šī gada budžetā paredzētā nauda netiek izmaksāta medijiem ministra neizdarības vai nevēlēšanās dēļ. 

Kultūras ministrs par finansējumu medijiem
00:00 / 02:00
Lejuplādēt

Vaicāts, par jau šā gada budžetā ieplānoto finansējumu medijiem – kapacitātes stiprināšanai, Puntulis norādīja: “Informācija, ka šo [finansējumu] bremzē Kultūras ministrija vai kultūras ministrs nav patiesa. SEPLP bija iesniedzis šo pieprasījumu (..) mēs to izvērtējām. (..) Nonācām pie secinājuma, ka šajos apstākļos jāstiprina tieši Latgales informatīvā telpa.

Savukārt, taujāts par karu Ukrainā, papildu sabiedrisko mediju saturu saistībā ar to un iespējamo valsts atbalstu par papildu saturu, Puntulis pauda: “Šajā brīdī SEPLP nav veicis pieprasījumu par papildu saturu Ukrainas kara kontekstā. (..) Es saprotu sašutumu, bet šādu pieprasījumu būtu jāveic SEPLP.” 

KONTEKSTS:

Pamatojoties uz nepieciešamību stiprināt informatīvās telpas drošību, politiķi izlēmuši, ka labākais veids, kā sasniegt Latvijā dzīvojošo krieviski runājošo auditoriju, ir – nododot LTV un Latvijas Radio saturu komercmedijiem. Tas noticis bez plašām diskusijām ar ekspertiem, faktiski aiz slēgtām durvīm, nav arī skaidri zināms, cik lielu papildu auditoriju šādi varēs sasniegt.

SEPLP vadītājs norādīja, ka padome atbalsta sabiedrisko mediju satura nodošanu komercmedijiem ārkārtas situācijas laikā, taču SEPLP iebilst pret ieceri nodot saturu uz neierobežoti ilgu laiku. Siksnis atzina, ka piekrīt sabiedrisko mediju bažām, ka tādēļ var samazināties sabiedrisko mediju auditorija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti