Nepieciešamība pēc audžuģimeņu un aizbildņu elektroniskiem reģistriem aktualizēta sen, bet aizvien šādi reģistri nav izveidoti. Ir audžuģimeņu karte, kas parāda, kurās pašvaldībās ir pakalpojuma sniedzēji, taču tā neparāda, cik no šīm ģimenēm jau aizņemtas.
Nepieciešamība pēc reģistra sākotnēji pamatota ar gados mazāko bērnu interesēm. Ideju noraidīja, jo bija bažas, ka, tad, ja mazos bērnus institūcijās nedrīkstētu ievietot, bāriņtiesu darbinieki zīdaiņus no bioloģiskajām ģimenēm neizņemtu. Linda Baļčūne no biedrības „Zvannieku mājas” norāda, ka nevalstiskais sektors mēģina šādus sarakstus veidot pašrocīgi, jo trūkstot valsts uzņēmības to darīt.
"2016.gadā bērnunami uzņēma 655 bērnus. No tiem 214 bija līdz trīs gadu vecumam veci bērni. Tas, ka kāds normatīvs neuzliek tādu lietu darīt, tas nenozīmē, ka to nevar darīt. Bāriņtiesa jau zina par tām ģimenēm, kur neiet un kur, uz priekšu skatoties, nekas labs neveidojas," sacīja Baļčūne.
Viņa kritizē arī pašvaldības, kas šādus reģistrus būtu varējušas ieviest, negaidot valsts pamudinājumu. Latvijas Pašvaldību savienībā norāda, ka tā nemaz neesot pašvaldību atbildība. Esot tādas vietvaras kā Kandava, kur neviens bērns nav nonācis bērnunamā, bet tad tā esot pašas pašvaldības brīva iniciatīva, kur personīgi uzrunāti līdzcilvēki, potenciālie aizbildņi.
Informācija par katras pašvaldības unikālo situāciju un bērna ģimeni ir pašvaldību bāriņtiesām.
"Mēs esam vērsušies ar šo iniciatīvu pie nu jau bijušās Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšnieces, jo runa ir par to, kas būs šī reģistra turētājs?" saka Bāriņtiesu darbinieku asociācijas vadītāja Baiba Meldere. "Mēs savā ikdienas darbā esam lietu turētāji, bet mēs nevaram būt Latvijas reģistra turētājs. Ja mēs runājam par aizbildni, te ir atšķirība. Šāda iespēja ir cilvēkam, vērsties bāriņtiesā un izteikt vēlmi ņemt aizbildnībā bērniņu," saka Meldere.
Šonedēļ notikusi iesaistīto pušu sanāksme, informē Labklājības ministrijā. Panākta vienošanās, ka aizbildņu reģistru veidot nebūtu lietderīgi, jo aizbildņu, kas neesot bērnu radinieki, esot tikai ap 20 visā Latvijā. Audžuģimeņu reģistra izveide taps sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, skaidro Labklājības ministrijas pārstāve Baiba Stankeviča.
"Jau kādu laiku atpakaļ aktualizējās jautājums par audžuģimeņu reģistra izveidi, kas būtu bāriņtiesām pieejams, un viņas pašas ievadītu tur datus, pašas arī redzētu aktuālo informāciju," atzīmē Labklājības ministrijas pārstāve Baiba Stankeviča. "Ņemot vērā, ka tā ir informācijas sistēma, darbs nenotiek tā, ka uz rītdienu ir jau gatavs reģistrs izveidots. Šobrīd ideja ir viņu veidot blakus nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmai, kuras turētājs ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. Šī sistēma jau ir tā, ar kuru ikdienā vajadzētu bāriņtiesām strādāt," saka Stankeviča.
Latvijas Profesionālo audžuģimeņu biedrības „Terēze” vadītāja un audžumamma Ārija Martukāne saka, audžuvecāki neesot aicināti uz ministrijas plānošanas sanāksmēm un krasi iebilstot pret reģistra veidošanu zem Iekšlietu ministrijas Informācijas centra, kura dati pieejami ļoti daudzām pusēm. Tā vietā audžuģimenes vēlētos, lai reģistru tur Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, kas to aktīvi darījusi iepriekš. Latvijā pašlaik ir 576 audžuģimenes.
