Kaunatas vidusskola ir viena no retajām divplūsmu skolām Latgalē, kur mācības rit gan latviešu, gan krievu valodā. Pēc skolu tīkla pētījuma datiem, nepietiekama skolēnu skaita dēļ arī šī vidusskola jāreorganizē un tai jākļūst par pamatskolu. Mācībspēki gan iebilst, jo salīdzinoši ar citām lauku skolām 215 bērni ir liels skaits un lielākā daļa abu 9. klašu skolēnu vēlas turpināt mācības vidusskolā.
"Es 100 procenti esmu pārliecināta, ka palikšu šeit un ceru, ka arī būs, kur palikt, jo Kaunatas skolā ir diezgan daudz iespēju," sprieda Kaunatas vidusskolas 9. klases skolniece Jolanta Bačkure.
"Nav tā, ka mums 2-3 bērni klasē. Tomēr demogrāfiskie rādītāji visā valstī ir vienādi. Un tad, kad ir kritums, tad ir kritums visā valstī," piebilda Kaunatas vidusskolas latviešu valodas un literatūras, psiholoģijas skolotāja Ināra Paramonova.
Līdzīgi kā Rudzātos Līvānu novadā, arī šeit uzskata, ka, veicot pētījumu, uzmanību jāpievērš izglītības kvalitātei, īpaši centralizēto eksāmenu rezultātiem, kas daudzviet laukos ir augstāki par valstī vidējo rādītāju.
"Mums kopējais procents ir 60,89 un valstī tas ir 49,1. Spriediet paši, kāda tā ir atšķirība," sacīja Kaunatas vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā Anita Klismete.
Rēzeknes novada attīstības programmā Kaunata, Malta, Nautrēni un Dricāni izvirzīti kā galvenie izglītības, veselības un citu pakalpojumu pieejamības centri, bet pētījumā reformas skar teju katru šo centru skolu.
Iedzīvotāji ir sašutuši, jo pirms skolu tīkla pētījuma publicēšanas mājaslapā iztrūkušas arī pārrunas ar skolu dibinātājiem un vadību.
"Pārsvītro visu: nediskutējot ar sabiedrību, ne ar vienu, pēkšņi parādās tāda informācija.
Es uzskatu - nekorekti, ļoti nekorekti, ka konkrēti jau pateiktas skolas, svītras sazīmētas, bultas, no kurienes uz kurieni. Nerespektējot ne bērnu, ne vecāku, ne skolotāju viedokļus," vērtēja Kaunatas vidusskolas direktore Alīna Gendele.
Šobrīd vidusskolas klasēs Kaunatā mācās 48 skolēni un skola aptuveni 25 kilometru rādiusā ir vienīgā izglītības iestāde.
Pagaidām Kaunatas un citas Rēzeknes novada skolas Izglītības un zinātnes ministrijai iebilst negrasās, bet, ja kartē un pētījumā apkopotie dati tiks iekļauti Ministru kabineta noteikumos, cīnīties par skolu saglabāšanu aicinās visu sabiedrību.
