Lielajai talkai šogad bija pieteiktas bija vairāk nekā 1200 vietu. Satiktie talkotāji vēsta, ka novērojuši – atkritumu, ko vākt, ik gadu paliek mazāk.
Kurš tad cits, ja ne paši?
Sestdien talkoja arī Valsts prezidents Egils Levits. Viņš stāsta, ka šī diena ir svarīga, – tā mudina rūpēties par Latvijas skaistumu. Atceroties, kā bija pirms Lielās talkas, viņš vērtē, ka šo gadu laikā ir kļuvis labāk.
“Kopš tā laika ir izaugusi vesela paaudze, kurai jau ir jauna, cita domāšana, kur ir ietverta daba un kur ir ietvertas rūpes par dabu. Es domāju, ka Latvija pamazām kļūst arvien zaļāka, arvien skaistāka.”
Slotas sariem švīkstot un motoriem rūcot, Lielās talkas diena aizvadīta Carnikavā. Cilvēki, saliekuši muguras un rokās turēdami dažādus dārza instrumentus, uzkopa savu māju apkārtni. Talkotāji norādīja, ka galvenais ir labs noskaņojums un vēlme darboties.
“Sakārtojam apkārtni, kur dzīvojam. Kas tad cits, ja ne paši? Vienīgais, labi būtu, ja mazāk mēslotu,” sarunā ar Latvijas Radio spriež Ints.
“Gribas, lai viss būtu kārtībā un skaisti. Garastāvoklis ir lielisks, un arī laiks ir labs,” secina Mihails.
Nocietušies strādāt
Atšķirībā no citiem gadiem šoreiz cilvēki var saņemt bezmaksas maisus veikalos “Maxima”. Pēc tam, kad atkritumi ir savākti, maiss jānogādā kādā no oficiāli reģistrētajām atkritumu savākšanas talkas vietām. Tās bija norādītas Lielās talkas mājaslapā.
Pasākuma vadītāja Vita Jaunzeme norādīja, ka iepriekš necerēja, ka šodien aktivitāte būs liela, bet, pateicoties labiem laikapstākļiem, visās Latvijas pašvaldībās atsaucība bijusi augsta.
„Cilvēki ir priecīgi, ka var darboties un iet dabā. Šis prieks nolasāms jau pa kilometru. Tā sajūta un tā aura, kas ir, un tās sejas un attieksme, kā tas viss notiek, manuprāt, tas ir liels pacēlums.
Tāda sajūta, ka esam atgriezušies gandrīz 10 gadus vecā pagātnē, kad Lielā talka tikko sākās. Bija tādi milzīgi emocionāli pacēlumi. Šogad man visi stāsta, ka esot sajūta, ka it kā būtu renesanse. Cilvēki gada laikā sēdējuši ierobežojumos, par kuriem visu laiku atgādina. Domāju, ka visi ir ļoti noilgojušies iet dabā kaut ko darīt.”
Talkot varēja arī publiskā vietā, piemēram, mežā, pludmalē vai pļavā. Par atkritumu maisu izsniegšanu un savākšanu rūpējas katra pašvaldība.
Zvēriņu glābšana
Lielā talka gan nav tikai tikai par atkritumu vākšanu. Šajā dienā daļa izvēlas, piemēram, izveidot dobi tur, kur iepriekš bijusi neoficiāla miskaste.
“Te ir samesti apakšā būvgruži. Kaut kādi milzīgi. Izskatās, ka neviens viņus nevedīs, nav aizvesti. Tad mēs te iepriekšējos gadus metām virsū kaut kādus komposta materiālus. Uzvedīsim vēl smiltis, vēl kaut ko. Sastādīsim daudzgadīgos augus,” sarunā ar LTV stāsta Linda, kas piedalījās talkā Lucavsalā.
Lindai talkā entuziasma pilni kā lieli palīgi ir ģimenes mazākie, kuri līdz ar labiekārtošanu izpēta dabu un spriež, kas notiktu, ja neviens neko nevāktu.
Arī Jaunmārupē mazākie talkotāji ir pārliecināti, ka talkai ir jāturpinās. Kā skaidro Jurģis, pamestajās pudelēs galvu var iebāzt kāds zvēriņš, kurš no tās ārā vairs netiks.
“Vispār jau es vienmēr paceļu pilnīgi jebko. Kaut vai mazus stiklus, bet, es domāju, vairāk plastmasas. Jo visi tie dzīvnieki [apdraudēti] – te pudeles un visi tie maisi: iebāzīs galvu, un tad mums nebūs vairs dzīvnieku Latvijā.”
Par tīrāku Alekšupīti
Kuldīgā talkoja arī pie Alekšupītes, kas ir viens no Kuldīgas simboliem. Tomēr ne vienmēr cilvēki pret to izturējušies saudzīgi. Par to pārliecinājās talkotāji, kas no upes gultnes izcēla daudz stikla lausku, pudeļu, dažādu apģērba gabalu un pat pannu.
Tīrīšanai izvēlēts nepilnu kilometru garš posms, kurš izlīkumo cauri Kuldīgas vecpilsētai. Tā kā pulcēties liels skaits dalībnieku šogad nevar, talkot gribētāji iepriekš pieteikušies un katram iedalīts savs posms. Vienā no tiem darbojas Kristīne Kronberga ar meitu Danielu. Palīgs piemēslojuma meklēšanā ir arī grābeklis, kas noder dziļākām vietām, kur tikai ar rokām klāt tikt nevar. Abas pa upi staigāja pirmo reizi.
Lielākoties cilvēki upē bija metuši stikla lauskas, dažādas bundžas, pudeles, bet bija arī atradumi, kas talkotājiem radīja izbrīnu.
“Dabūjām pafočēties ar apakšveļu, džemperīšiem visādiem, pie “Pagrabiņa”, zem tiltiņa, tur man liekas, ka kāds bija dzīvojis, tur bija panna, pudelītes, viss kas,” stāsta talkas dalībniece Ieva Sausserde.
“Es tomēr gribētu aicināt jauniešus, cilvēkus, arī Kuldīgas viesus, esiet saudzīgi, ja gribam baudīt ikdienā, nevajadzētu savus gružus mest,” piebalso Inese Sausserde-Čīma.
Ikdienā par Alekšupītes sakoptību rūpējas Kuldīgas komunālās saimniecības darbinieki, bet tā pamatīgāk tās gultne no sadzīves atkritumiem tika atbrīvota uz pilsētas svētkiem, jo tad Alekšupītē notika tradicionālie svētku pasākumi – skrējiens un karnevāls. Tā kā pērn svētki nenotika un šogad top jauns projekts “Pastaiga pa Alekšupi”, tad nolemts rīkot talku. Pirmie, kas iemēģināja jau iepirkto pastaigai nepieciešamo inventāru, bija talkas dalībnieki.
“Tā ir Kuldīga no pilnīgi cita skatupunkta, kur ikdienā nesanāk būt,”secina Kuldīgas aktīvās atpūtas centra vadītāja Jana Bergmane.
