Katra ceturtā sieviete un katrs piektais vīrietis ir saskāries ar vardarbību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Katra ceturtā (25,1%) sieviete un katrs piektais (19,5%) vīrietis 18–74 gadu vecumā ir pieredzējuši fizisku vai seksuālu vardarbību, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktajā aptaujā par vardarbību. Plašāk ar apkopotajiem rezultātiem ir iespējams iepazīties publicētajā datu krājumā “Vardarbības izplatība Latvijā 2021”.

Vardarbība joprojām ir izplatīta

Vardarbības veicējs pret sievieti biežāk bijis vīrietis (88,8% gadījumu), bet 18,1% gadījumu tā bija sieviete. Savukārt vīriešu atbildes liecina, ka varmāka biežāk ir bijis tā paša dzimuma pārstāvis – 94,6% gadījumu, bet 11,3% tā bijusi sieviete.

Visbiežāk (28,2%) ar fizisku vai seksuālu vardarbību dzīves laikā ir sastapušās sievietes, kuras aptaujas brīdī bija 45–64 gadu vecas, un 30–44 gadu veci vīrieši (22,3%).

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Katra trešā (30,1%) sieviete attiecībās pieredzējusi psiholoģisku, fizisku vai seksuālu vardarbību vai vairāku vardarbības formu kombināciju.

Visizplatītākā vardarbības forma Latvijā intīmo partneru starpā ir psiholoģiskā vardarbība – 28,8% sieviešu ir pieredzējušas šādu vardarbību. 15,4% sieviešu ir pieredzējušas fizisko vardarbību (ieskaitot draudus), 4,4% – seksuālo vardarbību. Kopumā no vienas vai vairākām vardarbības formām cietusi katra trešā (30,1%) sieviete partnerattiecībās.

CSP uzsvēra, ka vardarbība var atstāt ilgstošas sekas uz upura veselību un psiholoģisko stāvokli. 10% sieviešu pieredzējušas fizisku ievainojumu partnera fiziskas vai seksuālas vardarbības rezultātā. 9% sieviešu fiziskas vai seksuālas vardarbības rezultātā ir bijušas psiholoģiska rakstura problēmas. 8,3% sieviešu ir izjutušas, ka viņu dzīvība ir briesmās fiziskas vai seksuālas vardarbības uzbrukuma laikā.

17,3% vīriešu ir pieredzējuši psiholoģisku, fizisku (ieskaitot draudus) vai seksuālu vardarbību no sava intīmā partnera. Vīriešu atbildes liecina, ka visizplatītākā vardarbības forma Latvijā intīmo partneru starpā ir psiholoģiskā vardarbība – 17,1% vīriešu ir pieredzējuši šādu vardarbību. 3,4% vīriešu ir cietuši no fiziskās vai seksuālās vardarbības, visbiežāk no fiziskās vardarbības.

Sievietes biežāk cieš no atkārtotas fiziskas (ieskaitot draudus) vai seksuālas vardarbības – 14,1% sieviešu to ir pieredzējušas atkārtoti, kamēr starp vīriešiem tie ir 2,6%.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

37,4% iedzīvotāju bērnībā izjutuši fizisku vai emocionālu vardarbību

Kopumā 37,4% iedzīvotāju norādīja, ka bērnībā izjutuši fizisku vai emocionālu vardarbību, savukārt savu vecāku starpā šādu vardarbību novērojuši un netieši izjutuši 36,3% iedzīvotāju.

33,2% sieviešu un 42,2% vīriešu bērnībā pieredzējuši fizisku vai emocionālu vardarbību no tēva vai mātes. Zēniem biežāk pāridarītājs bijis tēvs, bet pret meitenēm varmācīgi izturējušies abi vecāki – dzimumu atšķirības nav.

Katra ceturtā (25,9%) sieviete un 28,4% vīriešu norādījuši, ka līdz 15 gadu vecumam pieredzējuši savu vecāku pazemojumu. Meitenes verbāli pazemotas gan no tēva, gan mātes puses vairāk nekā 18% gadījumu, bet zēnus biežāk verbāli pazemojuši tēvi – 24,5%, mātes – 18,4% gadījumu.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Fizisku vardarbību no vecākiem bērnībā ir piedzīvojušas 12,3% sieviešu. 24,4% vīriešu ir cietuši no tēva fiziskas vardarbības, bet no mātes – 14,8%.

Par piedzīvoto vardarbību biežāk tiek runāts ar sev tuviem cilvēkiem, nevis atbalsta iestādēm

76,5% vardarbību pieredzējušo sieviešu un 38,4% vīriešu 18–74 gadu vecumā  ir ziņojuši kādai personai vai organizācijai. Visbiežāk par fizisku vai seksuālu vardarbību ir stāstīts tuvai personai (68,9% sieviešu un 32,8% vīriešu). Nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa sieviešu (26,4%) par partnera  vardarbību ir ziņojusi arī policijai.

7,2% vīriešu par partnera vardarbību ir ziņojuši medicīnas iestādei, organizācijai vardarbībā cietušo atbalstam vai sociālā dienesta darbiniekam vai zvanījuši uz palīdzības tālruni.

Par ziņošanas tendenci nobažījusies ir centra “Marta” vadītāja Iluta Lāce. Intervijā Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" viņa norādīja - tas ir signāls, ka policija ne visas jaunās lietas, kas tiek pieņemtas likumos, piemēram, varmākas nošķiršana no upura, tostarp bez upura piekrišanas, netiek ieviesta dzīvē. Tāpat arī Lāce norādīja, ja cilvēkam vienu reizi būs bijusi negatīva pieredze ar policiju, viņš otro reizi vairs nezvanīs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti