ĪSUMĀ:
- "Zaļā brīvība" vadītājs uzskata, ka jaunie noteikumi varētu aizvest atpakaļ pie vecās prakses, kad izmantojām daudz iepakojuma.
- "Maxima" iepakojumos tagad ievieto konditoreju, tomēr novērots, ka dažām fasētajām precēm krities pieprasījums.
- Iepakojumos daudz tiek izmantots papīra iepakojums, plastmasa un arī pārtikas plēve.
- Lai gan kopējā atkritumu plūsma ir nedaudz samazinājusies, atkritumu apjoms patlaban īpaši pieaudzis no mājsaimniecībām.
- Tas ietekmē atkritumu šķirošanu, jo namu saimnieki nav pieteikuši biežāku atkritumu izmešanu.
Saistībā ar ārkārtējās situācijas noteikumiem pārtikas tirgotājiem jāiefasē arī iepriekš neiepakotā pārtika, kas pirms lietošanas uzturā nav jāmazgā vai termiski jāapstrādā. Lai arī noteikumi grozīti drošības dēļ, tas, iespējams, būs arī solis atpakaļ jau ilgus gadus notiekošajā globālajā cīņā ar preču lieko iepakojumu un plastmasas maisiņu izmantošanu.
“Līdz šai pandēmijai gan tirgotāji, gan patērētāji, gan ražotāji centās mainīt savus paradumus, ejot uz to, ka izmantojam mazāk iepakojuma. Un tagad tas varētu aizvest atpakaļ pie vecās prakses,” saka vides organizācijas “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga.
Veikalu tīkla “Maxima” pārstāve Liene Dupate-Ugule norāda, ka patlaban vīrusa izplatības laikā papildu iepakojumos nācies ielikt konditorejas izstrādājumus, riekstus, smalkmaizītes un cepumus. Mazumtirgotājs gan secina, ka patērētāji joprojām ir vērīgi un atsevišķām produktu grupām, kuras tieši tagad iefasētas, ir krities pieprasījums, iespējams, tieši iepakojuma dēļ.
“Pašreiz produktu iepakošana notiek pastiprinātā režīmā, kas ir Pārtikas un veterinārā dienesta prasība. Mēs produktus iespēju robežās iepakojam videi draudzīgi papīra vai kartona iepakojumos, bet ir atsevišķas preces, kurām jābūt redzamai, kā tas ir ar konditoreju. Tas ir vairāk emocionāls pirkums, un cilvēki vēlas redzēt šo smalkmaizīti, lai būtu vēlme to pagaršot. Līdz ar to, lai arī tā nav labākā opcija, bet mēs izmantojam ietinamo plēvi. Taču jau redzam tendenci, ka patiesībā mazinās tieši šo izstrādājumu pārdošanas apjomi, jo cilvēkiem, šķiet, ir svarīgi, ka to tirgojam kā līdz šim – atklātā veidā, protams, plauktā un aiz stikla, bet tas nebija atsevišķi iepakots,” stāsta “Maxima” pārstāve.
Tirgotāji apstiprina tendenci, ka patlaban cilvēki arvien vairāk gala pirkumā izvēlas videi draudzīgus papīra iepakojumus vai kartona kastes, kā arī vieglo maisiņu vietā arvien vairāk izmanto savus vairākas reizes lietojamos maisus vai traukus. Mazumtirgotāji norāda, ka
videi draudzīgs iepakojums ir pieejams Latvijā, taču tas ir ierobežotā apjomā, īpaši krīzes situācijā.
Turklāt būtiska ir arī iepakojuma cena, kas rezultējas produkta cenā. Bet iedzīvotāju pirktspēja ir zemāka.
“Protams, šis ir tas brīdis, kad mēs pakojam iepriekš nefasēto pārtiku, bet tas ir tikai drošības apsvērumu dēļ un tikai šajā laikā. Katra iepakojuma cena atšķiras, un to cenu nosaka iepakojuma ražotājs. Tiek daudz izmantots arī papīra iepakojums, tāpat ir plastmasa un pārtikas plēve. Lai nodrošinātu visas higiēnas prasības neiepakotajai produkcijai, bija steidzami nepieciešams liels iepakojuma apjoms. Mēs esam iepirkuši papildu apjomu papīru iepakojumam, bet plastmasai pagaidām neesam veikuši papildu iepirkumu,” stāsta “Rimi Latvija” veikalu tīkla pārstāve Elīna Šakirova.
Jānis Brizga papildina, ka, neskatoties uz centieniem Eiropā un dažādām kampaņām par atkritumu samazināšanu, Latvija kopumā panākusi Eiropas valstu vidējo līmeni, vienam cilvēkam radot ap 400 kilogramus sadzīves atkritumu gadā. Apjoms pieaudzis tieši pēdējos piecos gados.
“Iepakojums veido tikai daļu, un tas ir salīdzinoši viegls. Taču ir svarīgi diferencēt tos iepakojumus, kurus nav iespējams pārstrādāt, un atbalstīt iepakojumu izmantošanu, kas ir atkārtoti izmantojams.
Pašlaik problēma ir ar to, ka lielu daļu no tā iepakojuma, kas ir mums tirgū, nav iespējams vai nav ekonomiski pamatoti to pārstrādāt. Tāpēc tas ik pa brīdim kaut kur nodeg vai pazūd.
Tur vajadzētu ieviest diferencētas pieejas un nodokļus tiem iepakojumiem, kurus var un kurus nevar atkārtoti izmantot,” norāda Brizga.
“Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis apstiprina, ka
atkritumu apjoms patlaban īpaši pieaudzis no mājsaimniecībām.
Tas ietekmē arī atkritumu šķirošanas sektoru, ja daudzdzīvokļu namu apsaimniekotāji nav pieteikuši biežāku atkritumu izvešanu. Tāpat Zakulis saka, ka ārkārtas situācijas laikā savukārt kopējā atkritumu plūsma ir samazinājusies, jo daudzas ražotnes, uzņēmumi un iestādes ir apturējušas darbus.
