Interneta draudzība, kas sākusies spēļu platformā, tad pāriet personiskākā sarakstē sociālajā tīklā. Tieši tā notika ar Jolantas meitu. Pērnā gada nogalē mamma kādā dienā pievērsa uzmanību trešklasniecei, kura ar telefonu filmējusi savu naudas maku un bārstījusi monētas. Vārds pa vārdam, līdz atklājies, ka viņa to filmē, lai nosūtītu nesen internetā iepazītajai draudzenei Lindai. Arī Linda esot nofilmējusi savu naudas maku. Jolanta lūdza, lai meita šo video parāda.
"Filmē it kā savu naudas maku, bet tas reāli nav viņas naudas maks – liels, sarkans sieviešu naudas maks, iekšā lielas eiro naudas zīmes, dolāru naudas zīmes un to visu filmē," stāsta Jolanta.
Fonā bijušas dzirdamas neartikulētas skaņas. Visa sarakste angļu valodā, bet tas mammu nav pārsteidzis. Tad viņa pamanījusi vēl ko: "Atrodu video, kur tā Linda filmē sevi ar banānu rokās – bāž to banānu mutē, kaut ko rīvē. Prasu – kas tas ir?"
Meita teikusi, ka viena otrai esot rādījušas savas rotaļlietas. Tas Jolantai radījis trauksmi, un viņa taujājusi, par kādām tēmām vēl meita runājusi. Izrādās, ka svešiniece ļoti interesējusies par Jolantas meitas ikdienas dzīvi – kur mācās, kā dodas uz skolu un atpakaļ, kur dzīvo, pat lūgusi iefilmēt dzīvokli.
"Man sākās panika, kad šādi jautājumi tiek uzdoti," stāsta Jolanta. "Tad es viņai sāku stāstīt, ka tā nav Linda... Tur varbūt apakšā slēpjas noziedznieki, vīrieši."
Jolanta sazinājās ar Drošāka interneta centru, pārsūtīja meitas saraksti ar nezināmo cilvēku. Tur ekspertiem šaubu nebija – bērnam ir apdraudējums –, un ieteica vērsties policijā. Uz iecirkni Jolanta devās tajā pašā vakarā.
"Kaut kāds video viņiem likās aizdomīgs, kurš no viņiem, es nesaprotu, jo viņi tur par kaut kādu fonu runāja. Un es sapratu, ka ir bijuši vēl gadījumi, kad kāds no vecākiem vērsies, ka ir sūdzības," stāsta Jolanta.
Taču, tā kā nekādu pierādījumu nebija, lietu neierosināja. Jolanta iesniegumu nerakstīja un, atnākot mājās, visu saraksti izdzēsa, numuru bloķēja. Bet "Linda" atkal meitu uzrunāja caur spēli – šoreiz latviski, taču rakstības stils liecināja, ka teksts automātiski tulkots. Viņas abas vairākkārt mēģināja uz numuru arī zvanīt, taču neviens necēla. Noticot mammai par bīstamību, meita arī spēlē pārtrauca kontaktus ar šo personu.
"Tas ir mans novēlējums visiem vecākiem – noreaģēt, pirms policijai tiešām ir jāizmeklē šīs lietas, jo, ja jāizmeklē, tas jau nozīmē, ka bērns ir cietis," uzsver Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska.
Katkovska norāda, ka interneta pavedinātāji ir viltīgi – labi pārzina likumdošanu un ne vienmēr pirmais jautājums bērnam ir, lai atsūta kailfoto. Šo stratēģiju apstiprina arī policijā.
"Mēs redzam, ka komunikācija bija diezgan ilgstoša un sākotnējos posmos jau bija pazīmes, ka ne uz ko labu komunikācija neved, bet bērns turpina vienkārši tādēļ, ka viņš nevarēja īsti saprast, vai tas ir labi vai slikti, ka nekas slikts nenotiek. Varbūt tajā brīdī viņam nebija blakām pieaugušo, ar ko viņš varētu izrunāties un konsultēties," norāda Valsts policijas Dzimumnoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Oļegs Lavčinovskis.
Vecākus aicina zināt un interesēties, ar ko bērns draudzējas internetā. Tāpat arī tagad vietnē drossinternets.lv pieejama anketa, ar kuras palīdzību gan bērni, gan vecāki var pārbaudīt, vai nav saskārušies ar pavedināšanas mēģinājumiem internetā.
