ĪSUMĀ:
- Četru bērnu mamma neapmierināta, kā īsteno iekļaujošo izglītību.
- Skolā Rīgā trūkst speciālo pedagogu un asistentu - pat ja ir nauda, nav potenciālo darbinieku.
- IZM noliedz, ka skolām trūkst līdzekļu.
- Ministrija iesaka apmācības darbā ar īpašajiem bērniem apgūt kādam jau esošajam pedagogam.
- Šogad mācības skolās uzsāks vairāk nekā 10 000 bērnu ar īpašām vajadzībām.
Ilze Dzene ir četru bērnu mamma. Divi no viņas bērniem mācījušies vienā klasē ar bērniem, kuriem bijušas uzvedības problēmas un agresivitāte.
"Mana bērna klasītē tika iemests puisēns ar agresīvām lēkmēm, un viņš manu meitu pagrūda pa trepēm. Pa betona trepēm no otrā stāva, un es biju ļoti satraukusies. Es aizgāju uz skolu, un es jautāju, kas notiek?" stāsta Dzene.
Arī otrai meitai bijusi līdzīga pieredze. Notikumi risinājušies pagājušajā mācību gadā, bet, tuvojoties šī gada pirmajam septembrim, bērnu uzvedībā ir manāms satraukums par atgriešanos skolā. Ilze Dzene uzsver - bērns ar problemātisku uzvedību nav vainīgs, arī viņa vecāki ne, bet gan forma, kādā īsteno iekļaujošo izglītību.
"Vai tas ir okei samest 34 bērnus klasē, visus vienā putrā un pateikt – skolotāj, tu esi par visu atbildīgs? retoriski vaicā Dzene. ''Visa atbildība tiek ''noairēta'' uz skolotāju."
Kā strādā Rīgas skolās
Piemēram, Rīgas lielajās skolās, tai skaitā Hanzas vidusskolā, ir izveidota speciāla atbalsta komanda, kurā strādā, piemēram, psihologs un sociālais pedagogs, kā arī citi speciālisti. Taču skolas vadība uzsver, ka, ņemot vērā lielo skolēnu skaitu, pat vairāk nekā 1000 skolēnu, šajā komandā būtu jāstrādā krietni vairāk speciālistiem.
Tagad skolā strādāšot divi speciālie pedagogi. Finansējumu vēl viena pedagoga algošanai skola izcīnījusi pašvaldībā, rakstot papīrus un pierādot, ka konfliktu skaits pieaug un tik lielā skolā izstāvēt blakus katram nemaz nevar. Bet nereti, pat ja nauda speciālista noalgošanai būtu, mēdz izrādīties, ka šo speciālistu atrast ir grūti. To pašu var teikt par skolēnu asistentiem.
"Tas nav viegls darbs, tas ir ļoti smags darbs – strādāt ar šiem bērniem," uzsver Rīgas Hanzas vidusskolas direktors Valdis Lapiņš.
"Mazākas klases noteikti varētu būt variants. Īpaši, ja klasē ir vairāki šādi bērni," par iekļaujošo izglītību saka skolas Atbalsta dienesta vadītāja Maira Bluša.
Pagājušajā mācību gadā vispārizglītojošās skolās mācījās ap 6500 skolēnu ar speciālām vajadzībām, šogad šis skaitlis būs vēl lielāks. Speciālajās skolās pērn mācījās ap 5000 skolēnu, no kuriem tajās drīkstēs palikt vien tie, kuriem ir redzes, dzirdes problēmas, garīga atpalicība. Visi pārējie dosies uz tā saucamajām "parastajām skolām".
Tam, ka skolām atbalsta nepietiek, ministrijā nepiekrīt. Par katru bērnu, kurš mācās pēc speciālās programmas, līdzi nākot finansējums vismaz trim papildu mācību stundām.
"Ko ar šīm papildu stundām var darīt? Apmaksāt darbu pedagoga palīgam, speciālajam pedagogam. Varbūt kādam mācību priekšmeta skolotājam, kas papildu konsultācijas attiecīgi šiem bērniem dotu," norāda Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta vecākā eksperte Modra Jansone.
Ministrija iesaka, ja jaunu personālu piesaistīt nevar, vērts padomāt, vai kāds no esošajiem pedagogiem ar mazāku slodzi nevarētu iegūt vajadzīgo kvalifikāciju un uzņemties šos pienākumus.