Sadaļas Sadaļas

Kas cilvēkus Latvijā pamudina izplatīt dezinformāciju?

Dezinformācijas izplatītāji Latvijā, pirms sākt nodarboties ar viltus ziņu izplatīšanu, bijuši ieinteresēti politikā vai iemēģinājuši roku biznesā. Viena aktīva masku valkāšanas pretinieka sieva darbojusies biznesā, kas tostarp piedāvājis iegādāties maskas. Tā par novērojumiem dezinformācijas jomā Latvijā intervijā Latvijas Radio sacīja domnīcas "Atlantic Council" pētniece Nika Aleksejeva.

Domnīcas "Atlantic council" pētniece Nika Aleksejeva.Aigars Rozenbergs

Viņa norādīja, ka dezinformācija Covid-19 jomā Latvijā mainījusies līdzi notikumiem – sākumā viltus ziņas bija par vīrusa izcelsmi un to, vai infekcija vispār eksistē, bet šobrīd galvenās tēmas ir vakcīnas un vakcinācija.

Aleksejeva sacīja, ka pirms gada vai pusotra šķitis – vakcīnas sagaidīsim ar atplestām rokām, tomēr vietējā pretvakcinācijas kustība ķērās klāt un izmantoja jau iepriekš izstrādāto naratīvu, ka vakcīnas esot bīstamas.

Patlaban vēstījumu par to, ka Covid-19 nepastāv, kļūst mazāk, tomēr tiek apšaubīts tas, ka vīruss ir tik nāvējošs.

Par argumentu izmanto nāves gadījumu statistiku 2020. gadā, kad Latvijai veicās salīdzinoši labāk, tomēr 2021. gada dati, kur uzrādās lielāka mirstība, netiek izmantoti tik plaši.

Dezinformatoru motivācija

Aleksejeva skaidroja, ka dezinformācijas izplatītāji Latvijā iepriekš bija ieinteresēti darboties politikā, vai arī iemēģinājuši roku uzņēmējdarbībā. Motivācija izplatīt dezinformāciju slēpjas politiskajās ambīcijās, simpātijās Krievijai, ilgstošā interesē par konspirāciju teorijām. Arī pirms Saeimas vēlēšanām tiek izmantoti iemesli, lai diskreditētu esošo koalīciju.

Pētniece arī uzsvēra, ka dažos gadījumos iesaistīšanās šādās aktivitātēs slēpjas pārliecībā un vēlmē izcelties, būt svarīgam, kā arī ietekmēt notikumus.

Viņa arī pauda – nevar apgalvot, ka cilvēki, kuri tic dezinformācijai, ir tikai neizglītoti un ar zemiem ienākumiem, jo tai var noticēt ikviens, piemēram, pret valdību kritiski noskaņots cilvēks labi sapratīs vēstījumus, kuri viņa uzskatus apliecina.

Dezinformācijai cilvēki bieži arī notic, jo vēlas piederēt kādai grupai. "Kāpēc lai es rīkotos citādāk nekā mani draugi, paziņas, kolēģi?" – skaidroja pētniece.

Vienlaikus daudzi aizvien nav redzējuši, ka vīruss patiesi ietekmētu viņu dzīves, kas, no vienas puses, ir laba ziņa, bet, no otras, – rada maldinošu sajūtu, ka tā tas arī turpināsies.

Pētniece arī atgādināja, ka dezinformācija nav nekas jauns. Tā ir nepatīkama un bīstama, bet visnotaļ ierasta parādība.

Vakcīnu pretiniekus satiek arī ārsti

Tikmēr Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Intensīvās terapijas klīnikas vadītāja Arta Bārzdiņa intervijā "Rīta Panorāma" norādīja – ik pa brīdim darbā nākas saskarties ar "zaļi domājošiem" vecākiem, kuri uzskata, ka vakcīnas ir sliktas.

"Ir patoloģisks burbulis, kurā dzīvo cilvēki, kas ir pret vakcīnām," viņa sacīja un pieminēja, ka reiz bija izplatītas viltus ziņas par bērniem, kas miruši pēc vakcinēšanās, tomēr ārste uzsvēra – viņa savas ilggadējās darba pieredzes laikā nekad nav redzējusi bērnu, kurš mirtu pēc vakcinēšanās, taču intensīvajā terapijā ir saskārusies ar gadījumiem, kad nomiruši nevakcinēti bērni, piemēram, no garā klepus, difterijas vai tuberkulozes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt