"Nedēļas vidū darbi varētu noritēt pilnā sparā, ja vien laika apstākļi ļaus," viņa sacīja.
Viņa pastāstīja, ka pirmie kartupeļu stādīšanas darbi šogad sākās salīdzinoši nesen, jo pirmos sēj graudaugus un zirņus, bet kartupeļiem nepieciešama siltāka augsne. Masveida kartupeļu stādīšana vēl neesot sākusies, un līdz šim visā Latvijā varētu būt iestādi pirmie 10% kartupeļu platību, ne vairāk. "Dažs zemnieks jau ir krietni tuvu finanšu taisnei, bet tikai smilšainajās augsnēs. Masveida stādīšana vēl nav sākusies," teica Kraukle.
Kraukle piebilda, ka Vidzemē un Latgalē, kur mitrāks, kartupeļus stāda vien atsevišķās vietās un masveida stādīšanas darbi varētu sākties vēlāk nekā citviet.
Pēc viņas teiktā, lai gan kartupeļu stādīšanas darbi šogad sākti vēlāk nekā pērn, nevar apgalvot, ka tādēļ šogad būs mazāka raža. Kartupeļu ražu lielā mērā ietekmēs laika apstākļi vasarā. "Ja kartupeli iestāda siltā zemē, tas ir bijis gatavs augšanai, iedzīvināts, tas sadīgst ātrāk nekā, ja to ieliek aukstā zemē, kad tam jādīgst ilgāk," viņa sacīja.
Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības mērķis ir apvienot kartupeļu audzētājus un pārstrādātājus, lai koordinētu biedrības biedru savstarpējo darbību kopīgu interešu aizstāvēšanai, veicinātu sadarbību, tirgus attīstību un iekšējā tirgus aizsardzību, kā arī, lai pārstāvētu savu biedru intereses attiecībās ar valsts varas, pārvaldes un citām institūcijām Latvijā un ārzemēs, kuru darbība ietekmē biedrības biedru intereses.
