Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama intervijā Latvijas Radio norādīja, ka lēmuma atlikšanai pašlaik argumenti neesot bijuši. Tā esot kārtējā reize, kad valdība izvairās lemt, apliecina pašvaldību lobija spēku un nevēlēšanos radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus.
“Tas ir arī zināms interešu konflikts. Ja šādā veidā tiek pieņemti likumi, ka kāda puse – publiska persona – to var pilnībā noprotestēt, tad likuma pieņemšanas gaita nav normāla,” sacīja Ābrama.
Pašlaik Konkurences padome var vienīgi ieteikt pašvaldībām nekropļot konkurenci, ko bieži vietvaras neņemot vērā. “Šobrīd mums ir ļoti vājš rīks – tikai ieteikt, aicināt nedarīt tā. (..) Ja [pašvaldības] uzņēmums nav tādā dominējošā stāvoklī, lai pret to varētu vērsties ar Konkurences likuma bardzību, tad mūsu spēkos ir tikai aicināt un lūgt tā nedarīt,” norādīja Ābrama.
Viņa skaidroja, ka grozījumi Konkurences padomei, konstatējot konkurences pārkāpumus publiskās personas dibinātajā uzņēmumā, ļautu iesniegt ziņojumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM). Padomei gan nav paredzētas pilnvaras rosināt lietu pret pašvaldību vai ministriju.
KONTEKSTS:
Grozījumus Konkurences likumā, kas ļautu stingrāk iegrožot pašvaldības, ja tās izmanto savu stāvokli negodīgai cīņai attiecībā pret privātajiem komersantiem, Ministru kabinetā apsprieda jau 2017.gada martā. Tomēr pašvaldību un Ekonomikas ministrijas domstarpības nobremzējušas izmaiņas. Turpmāk valdība vairākkārt atlika Konkurences likuma grozījumus.
