Kārtējā protestā pret pakāpenisku pāreju uz mācībām latviski vairāki simti cilvēku

Tatjanas Ždanokas vadītās partijas "Latvijas Krievu savienība" kārtējā protesta akcijā pret Saeimā pieņemto regulējumu par pakāpenisko pāreju uz mācībām latviski vidusskolās šodien ir ieradušies vairāki simti cilvēku.

Krievu skolu aizstāvji pasākumā pauda apņemšanos sūdzēties Krievijai par uzņēmumiem, kas atbalsta "latviešu partijas". Krievu skolu aizstāvji uzsvēra, ka viņu palīgs jautājumā par izglītības valodu Latvijā ir Krievija, kura savukārt iepriekš biedēja Latviju ar ekonomiskām sankcijām.

"Mēs palīdzēsim Krievijai!" teica protestētāju pārstāvis, skaidrojot, ka tikšot izveidots "melnais saraksts" ar uzņēmumiem, kas atbalsta "latviešu partijas".

Protesta gājiens sākās pie Izglītības un zinātnes ministrijas, un no turienes pasākuma dalībnieki devās gājienā līdz Rīgas pils laukumam, kur tiek noturēts mītiņš.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šajā laikā gan nav Rīgas pilī, jo atrodas komandējumā ASV.

KONTEKSTS: 

Saeima 22.martā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz vispārējās vidējās izglītības ieguvi tikai latviešu valodā, procesu noslēdzot 2021./2022. mācību gadā.

Piedāvātās izmaiņas paredz, ka vispārējā izglītībā centralizētie eksāmeni 12.klasē tikai valsts valodā notiks jau no 2017./2018.mācību gada, bet pārējie valsts pārbaudījumi no 2018./2019.mācību gada. Savukārt 9.klašu beidzēji valsts pārbaudījumus tikai valsts valodā kārtos, sākot ar 2019./2020.mācību gadu.

Grozījumi Izglītības likumā paredz noteikt, ka 1.-6. klašu posmā mazākumtautību izglītības programmās mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50% apjomā, bet 7.-9. klašu posmā - ne mazāk kā 80% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā.

Savukārt 10., 11. un 12.klašu skolēni no 2021./22.mācību gada visus mācību priekšmetus, izņemot svešvalodas, apgūs valsts valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Grozījumu skatīšanas laikā pret tiem notika vairāki protesti, bet vēlāk “Saskaņa” deputāti vērsās pie prezidenta ar lūgumu neizsludināt iecerētās izmaiņas. Tomēr prezidents izsludināja grozījumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti