Reģionos visvairāk vakcinēto ir Pierīgā (40,7%), vismazāk – Latgalē (25%). Vidzemē vakcinēti 40,6%, Kurzemē 36,1% un Zemgalē 35,1%.
Rīgā vakcinēti 39,2% rīdzinieku, trīs apkaimēs – vairāk par pusi apkaimes iedzīvotāju: Berģos (52,4%), Bieriņos (50,6%) un Beberbeķos (50,1%). Mazāk par 30% vakcinēto ir četrās Rīgas apkaimēs: Spilvē (16,2%), Voleros (26,4%), Bolderājā (28,1%) un Daugavgrīvā (29,2%).
Astoņos pagastos un vienā pilsētā vakcinēti vismaz 50% iedzīvotāju. Starp pagastiem vislielākais vakcinēto īpatsvars ir Gārsenes (59,2%), Jūrkalnes (57,9%), Pampāļu (57%), Jaunauces (56,9%) un Jeru (55,9%) pagastā. Gārsenes, Jūrkalnes un Jeru pagastā atrodas sociālās aprūpes centri, kas ietekmē salīdzinoši augsto vakcinēto īpatsvaru. Starp pilsētām visvairāk vakcinēto ir Mazsalacā – 50,1%.
Salīdzinoši augsts vakcinēto īpatsvars – no 40% līdz 57% – ir pagastos Lietuvas pierobežā netālu no Mažeiķiem un Palangas,
kas, iespējams, saistīts ar iespēju brīvi pārvietoties bez nepieciešamības ievērot pašizolāciju un vēlmi iepirkties kaimiņvalsts lielveikalos, kur no 13. septembra nevakcinētiem ieeja būs liegta.
20 pagastos vakcinēti tikai 10%–15% iedzīvotāju. Vismazākais vakcinēto īpatsvars ir vairākos Latgales pagastos – Kantinieku (10,1%), Piedrujas (10,4%), Sokolku (10,5%), Mākoņkalna (11,6%), Čornajas (11,7%) un Silajāņu (11,7%), un tas ir sešreiz mazāk nekā pagastos ar visaugstāko vakcinēto iedzīvotāju īpatsvaru.
CSP atzīmēja, ka kartē redzama situācija kopš šī gada marta gan novadu un pagastu, gan blīvi apdzīvotu teritoriju dalījumā, kā arī Rīgas un Valmieras apkaimēs. Dati tiek atjaunināti katra mēneša sākumā. CSP saņemtos datus par vakcinētajiem analizē saskaņā ar CSP novērtēto iedzīvotāju skaitu Latvijā.