Panorāma

Liela nauda – mazas ambīcijas?

Panorāma

Krievijas hakeri cenšas izspiest 70 miljonus ASV dolāru

Pēc reformas – izlīdzinātāki novadi

KARTE: Jaunajās novadu robežās starp vietvarām mazāka nevienlīdzība

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Jaunās pašvaldības sākušas darbu jaunās robežās. Administratīvi teritoriālās reformas viens no mērķiem bija samazināt nevienlīdzību starp novadiem. Salīdzinājumā ar Latvijas karti pirms 1. jūlija, jaunais novadu iedalījums to ir mazinājis. Arvien vairāk pašvaldības kļūst pašpietiekamas, liecina Latvijas Universitātes (LU) un “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) veiktā iedzīvotāju uzvedības analīze. Kāda bijusi iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte pirms reformas, kāda tā prognozēta tai stājoties spēkā, un kādas pozitīvas izmaiņas novados ieviesusi Covid-19 pandēmija?  

Iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte mērīta gan 119 novadu, gan 43 novadu griezumā kopā ar LMT, izmantojot mobilo telefonu datus, novadi attiecīgi sagrupēti. 

Aplūkojot karti, var redzēt, ka 2018. gadā jeb 119 novadu sastāvā būtiska daļa kartes iekrāsojas oranžos toņos, apzīmējot novadus, kur aktivitāte lielāka brīvdienās un darbadienās – salīdzinoši klusāks. Tos pētnieki iedala atpūtniekos – hedonistos. Jo tumšāka krāsa, jo izteiktāka šī tendence. Tas galvenokārt vērojams novados ap lielajām pilsētām un jūras krastos. 

Zaļajos toņos – sabalansētākie novadi, kur ļaudis aktīvi ir gan darba, gan brīvdienās, bet tumši zili – novadi, kur darba dienās aktivitāte augsta, bet brīvdienās – salīdzinoši kluss un mierīgs. Tumši zilas – pamatā lielās pilsētas. Tie ir klasificēti kā “darbarūķi”. 

Tāpat vēl – Latgales pusē – arī pāris apātiskie novadi, kur aktivitātes īsti nav ne darba dienās ne brīvdienās. 

Latvijas iedzīvotāju aktivitāte 2018. gadā:

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

 

Savukārt modelējot to, kā situācija mainītos līdz ar teritoriālo reformu, jaunajās robežās, parādījās jauna kategorija – pašpietiekamie novadi. 

Līdz ar to saruka galējības – kļuva mazāk to novadu, kur augstāka aktivitāte ir tikai brīvdienās un mazāk arī “darbarūķu” – vietu, kurp cilvēki dodas tikai lai strādātu. 

Latvijas iedzīvotāju aktivitāte 2018. gadā, ja valsts dalītos jauno novadu robežās:

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

 

LU Ekonomikas un vadības fakultātes dekāns Gundars Bērziņš skaidroja: “Dati rāda, ka nevienlīdzība ir samazinājusies, un it sevišķi jau 2018. gadā mēs jau redzējām, ka parādījās šie pašpietiekamie novadi. Parādījās jauns dalījums. Mēs redzējām, ka ir salīdzinoši augsta aktivitāte darba dienās un brīvdienās šī aktivitāte arī bija augsta.”

Speciālists norādīja, ka tas nozīmē, ka iedzīvotājiem vairs nebija vajadzības doties ārpus novada robežām, proti, šie novadi nodrošina gan darba, gan atpūtas iespējas. 

“Tas nozīmē, ka šie novadi harmoniski attīstās. Viņi ir pašpietiekami, tiem nav nepieciešamas kādas ārējas aktivitātes, lai uzturētu savu darbību,” pauda Bērziņš. 

Tikmēr Covid-19 pandēmija arī ietekmējusi iedzīvotāju mobilitāti – pandēmija izretināja cilvēkus pa visu valsti. 

Strauji pieauga pašpietiekamo novadu skaits, mazāk – novadu, kurp dodamies tikai brīvdienās un no tiem novadiem, kur cilvēki lielākoties ir darba dienās, bet brīvdienās nav. No tādiem palika tikai Rīga. 

Bērziņš skaidroja, kāda ietekme ir strādāšanai no mājām un vai šāda parādība ir uz palikšanu:

“Zinātnieku aprindās ir tāds konsensus, ka tas saglabāsies par 20, maksimums 30%. 

Pētījumi parādīja, ka produktivitāte krīt sadaļā – inovācijas, mēs mazāk izdomājam kaut ko pilnīgi jaunu, kur nepieciešama daudzu cilvēku savstarpējā sinerģija un kopdarbs. Otra lieta – mēs mazāk risinām sarežģītas problēmas. Un attālinātais darbs atliek šo problēmu risināšanu, līdz ar to kopējā produktivitāte uzņēmumiem krītas.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti