Daini Liepiņu nomaina pieredzējis pašvaldības vadītājs
Vasarā iekrājušies vairāk nekā 40 jauni likumprojekti, kuri jānodod komisijām, savukārt galīgajā lasījumā Saeima balsos par īpaša statusa piešķiršanu Latvijas Okupācijas muzejam, kas ļaus ātrāk saņemt būvatļauju muzeja rekonstrukcijai.
Vasara atnesusi izmaiņas Saeimas sastāvā. Latvijas Reģionu apvienības pārstāvim Dainim Liepiņam neizdevās pārsūdzēt sodu par nepareizu ziņu sniegšanu deklarācijā, un Liepiņam no darba Saeimā nācās aiziet. Viņa vietu ieņems ilggadējais Vecumnieku novada mērs Rihards Melgailis.
„Viens mans mērķis ir cīņa par birokrātiju,” saka Melgailis.
„Otrs – tā kā es visu mūžu dzīvoju laukos, es arī gribētu iestāties par vienlīdzīgu reģionālo attīstību. Proti, lai cilvēki varētu dzīvot tur, kur viņi vēlas,” viņš norāda.
Lielais darbs – valsts budžeta izveide
Kā ierasts, rudenī galvenais Saeimas uzdevums būs apstiprināt valdības atnesto valsts budžetu. „
Vienotības” frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa sola, ka „Vienotība” budžeta sarunās joprojām iestāsies par lielāku minimālās algas palielinājumu nekā valdības lemtie 10 eiro.
„Salīdzinot pat ar mūsu kaimiņvalstīm, minimālā alga mums ir zemāka, un tas var radīt konkrētas sekas,” viņa skaidro. „Tam pretojās pašvaldības. Bet, manuprāt, tas aprēķins, vai pašvaldība šādā situācijā zaudē vai iegūst varētu neatbilst patiesībai (..) Nedomāju, ka te kaut kas ļoti nopietni mainīsies, bet katrā ziņā tas ir ļoti nopietns jautājums,” saka „Vienotības” pārstāve.
Gan Āboltiņa, gan Nacionālās apvienības (NA) frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš kā vienu no svarīgākajiem Saeimas uzdevumiem sauc arī maksātnespējas reformu.
Izveidota speciāla darba grupa, kas vētīs vairāk nekā 180 priekšlikumus maksātnespējas jomā. Savukārt par NA priekšlikumiem budžetam Bērziņš pagaidām nav runīgs. „Mēs par to noteikti vēl diskutēsim. Mums ir bijušas diskusijas. Šobrīd varbūt ir nedaudz pāragri spriest, jo tas ir savā ziņā taktikas jautājums. Tie varētu būt demogrāfijas jomas pasākumi, un tie varētu būt kultūras jomas pasākumi, kas ir svarīgi ne tikai Kultūras ministrijai, bet visai valstij kopumā,” viņš nosaka.
Sola stingri kontrolēt «kvotu sadali»
Līdz ar budžeta nonākšanu Saeimā deputāti tradicionāli spodrinās spalvas, dalot naudu dažādiem projektiem savos vēlēšanu apgabalos. Parasti deputāti sev pietuvinātās pašvaldībās remontē skolas, iepērk inventāru, ceļ bērnu laukumus vai piešķir līdzekļus kādiem sociāliem pasākumiem.
Neoficiāli koalīcijas vienošanos katra deputāta vēlmēm atvēlēt noteiktu naudas apjomu sauc par „deputātu kvotām”.
Zaļo un zemnieku savienības deputātam un Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājam Jānim Vucānam šāds apzīmējums gan nepatīk. „Es negribētu to saukt par deputātu kvotām. Deputātiem ir tiesības, kad budžets ir Saeimā, veikt izmaiņas tajā, ko Ministru kabinets ir atnesis, un pēc savas gribas un pārliecības piedāvāt, atbalstīt un piešķirt finansējumu,” norāda Vucāns.
Pērn koalīcija deputātu vēlmēm atvēlēja vairāk nekā divus miljonus eiro. Tā kā nākamgad ir pašvaldību vēlēšanas, šogad summa varētu būt pat lielāka. Vucāns sola deputātu priekšlikumus nevērtēt pēc politiskās piederības, bet gan pēc pamatojuma.
„Es, kā Budžeta komisijas vadītājs, ja būs šādi priekšlikumi no deputātiem, ļoti rūpīgi skatīšos uz to, kāds būs pamatojums,” viņš uzsver. „Lai nebūtu tā, ka vienkārši pasaka: „Lūk, tam un tam vajag tik un tik!”. Visiem deputātiem, kuri balsos, ir jāzina, ja kāda naudas summa tiek prasīta, tad kāds ir sabiedrības ieguvums,” sola deputāts.
Opozīcijas deputāti kvotas kritizē, nereti dēvējot tās par sava veida vēlētāju uzpirkšanu. „Saskaņas” deputāts Andrejs Klementjevs gan nenoliedz, ka arī opozīcijas deputāti vēlas atbalstīt dažādus projektus, taču viņu priekšlikumi daudz retāk saņem naudu.
„Gribētos, lai kvotas būtu arī opozīcijas deputātiem, bet ir slikta pieredze, ka [opozīcijas priekšlikumus] ignorē. Skaidrs, ka mēs mēģināsim iesniegt, mēs neklusēsim,” viņš atzīst.
„Nevarēsim izvairīties no priekšlikumiem no saviem reģioniem tāpēc, ka reāli saprotam, ka nākošgad ir vēlēšanas pašvaldībās, un katrs reģions atsūtīs savu sarakstu, kur viņš gribētu ieguldīt savā pašvaldībā,” stāsta Klementjevs. „Es domāju, ka valdošā koalīcija pieturēsies pie šī principa. Mums būs grūtāk, mums nebūs kvotas. Mums vajadzēs par katru priekšlikumu iet runāt, pārliecināt, un, ja izdosies kā pagājušogad, mēs ceram, ka papildus kaut kādus līdzekļus mēs dabūsim no valsts budžeta uz saviem reģioniem, uz saviem projektiem,” norāda deputāts.
„Saskaņa” rudenī nolēmusi arī izcīnīt pašvaldības policistiem izdienas pensijas. Šādu likumprojektu „saskaņieši” plāno iesniegt septembrī, lai pašvaldības policisti agrāk varētu doties pensijā jau nākamgad.
