Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktore Daina Kalēja norādīja, ka uzņēmumam „Rīgas ūdens” ir lielākās attīrīšanas iekārtas Latvijā, bet Vārnukrogā netālu no dūņu laukiem veidojas dzīvojamā apbūve. Un iedzīvotāji iesniedz sūdzības par smakām, kas īpaši jūtamas pie noteikta vēja un laika apstākļiem.
Lai ātri spētu reaģēt un novērtēt smaku intensitāti, VVD uzdevis uzņēmumam izvietot smaku degunus jeb speciālas ierīces, kas veic smaku mērījumus.
„No šiem rezultātiem var ātrāk noteikt cēloņus, analizēt situāciju, lai varētu pastiprināti veikt kādus pasākumus, lai traucējošās smakas samazinātu. Mēs sūdzības par traucējošām smakām saņemam, bet, kamēr mēs aizbraucam, tikmēr smaka var izkliedēties. Smaka ne vienmēr stāv uz vietas, un tā ar vēju tiek pārnesta,” pastāstīja Kalēja.
Sūdzības par "Rīgas ūdeni" ir bijušas arī iepriekš. Smakas uzvirmo gaisā, kad ir silts laiks un vējš pūš uz ciematu. Uzņēmums jau ir izvietojis speciālas mitrinošās iekārtas, kas smakas neitralizē. Kalēja uzsvēra, ka par jebkuru piesārņojumu, kuru rada videi, atbild pats operators. Tam arī jāiegulda līdzekļi, lai situāciju uzlabotu. Pašvaldībai šajā gadījumā loma ir mazākā.
„Pašvaldībai, plānojot teritoriju attīstību, būtu jāvērtē iespēju veidot zonas pie uzņēmumiem, kas jau ir vēsturiski un svarīgi, to tuvumā neveidot dzīvojamo apbūvi. Arī pašvaldībai ir jāatrod līdzsvars - kur veidot rūpniecisko zonu un kur veidot privātmāju, ciematu apbūvi,” sacīja Kalēja.
Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā Latvijas Radio noskaidroja, ka tas sūdzības par smakām parasti nesaņem. Tās nonāk VVD redzes lokā, un tad dienests arī reaģē.
“Rīgas ūdens” pārstāvis Artūrs Mucenieks uzsvēra, ka līdz šim uzņēmums nav pārsniedzis normatīvos aktus, pirms diviem gadiem izvietotās izsmidzinošās iekārtas strādā, un iedzīvotāji teikuši, ka situācija uzlabojas.
„Sūdzības mēs saņemam no viena cilvēka, kura raksta uz visām institūcijām. Vides dienests, kurš mūs pārauga, kontrolē un ar kuru mēs sadarbojamies, ir konstatējis, ka smaku līmenis ir saskaņā ar to, ko nosaka likumdošana. Vēl kāds paradoksāls stāsts: brīdī, kad tika izbūvēti šie dūņu lauki un no Daugavgrīvas attīrīšanas stacijas dūņas tika vestas uz Vārnukrogu, tad tur bija laikam viena māja. Bet visi ļoti labi zinām, cik mīļa ir Pierīga, un
nevis mēs atnācām ar savām smakām, bet cilvēki atnāca pie mūsu smakām. Pēc tam sākās protesti.
Droši vien, ka cilvēks brīdī, kad iegādājās par diezgan lielu naudu [īpašumu], viņš rēķinās, uz kurieni iet dzīvot,” izteicās uzņēmuma pārstāvis.
Viņš akcentēja, ka arī nākotnē uzņēmums grasās rast vēl kādus risinājumus, lai smaku slāpētu, tomēr tas prasa milzīgas investīcijas. „Rīgas ūdens” nebūt nav vienīgais uzņēmums, kuru izraisītās smakas uzmana gudrais deguns. Kalēja pastāstīja, ka viedā ierīce izveidota arī naftas termināļos Ventspilī.
VVD informēja, ka jebkura piesārņojoša darbība, kas tiek veikta, rada ietekmi uz apkārtējo vidi, un var tikt novērota īslaicīga labsajūtu traucējoša smaka. Tomēr šajos gadījumos, kā liecina VVD veiktās pārbaudes, ja uzņēmums ievēro vides prasības, šī īslaicīgā smaka nav atzīstama par traucējošu.
Organiskā mēslojuma izkliedēšana uz lauksaimniecības zemēm var radīt īslaicīgu, labsajūtu traucējošu smaku, tomēr šī darbība nav uzskatāma par vides pārkāpumu, ja tiek ievērotas vides prasības. Lai ierobežotu iespējamu smaku emisiju no lauksaimniecībā izmantojamajām zemēm, kūtsmēslus vai citu organisko mēslojumu izkliedēt drīkst jebkurā nedēļas dienā, bet to nedrīkst darīt svētdienās un valsts noteiktās svētku dienās. Situācijās, kad ir aizdomas par neatbilstošu kūtsmēslu, vircu un citu mēslošanas līdzekļu izmantošanu, par to jāziņo Valsts augu aizsardzības dienestam, zvanot uz tālruni 67550944.
Vienlaikus VVD vērš uzņēmumu uzmanību uz to, ka, saglabājoties augstai gaisa temperatūrai un lēnam vējam, palielinās risks, ka jebkura uzņēmuma darbība, neievērojot vides atļaujā noteiktās prasības, var izraisīt būtisku negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi. Tā, piemēram, pat neliela daudzuma neattīrītu ražošanas notekūdeņu novadīšana vidē var izraisīt zivju slāpšanu, tā kā ūdenstilpēs novērojams pazemināts ūdens līmenis. Savukārt neatbilstoša atkritumu apsaimniekošana var palielināt ugunsbīstamības riskus.
Gadījumos, kad tiek novērota ilgstoša, spēcīga, traucējoša smaka, kā arī citās situācijās, kad nepieciešama vides kontrolējošās iestādes nekavējoša rīcība,
VVD aicina iedzīvotājus zvanīt uz diennakts VVD vienotā zvanu centra tālruni 26338800.
VVD atgādina, ka traucējošas smakas ir ļoti subjektīvs faktors, reālajā dzīvē apmēram divas trešdaļas cilvēku smaku sajūt normāli, viena sestā daļa ir ļoti jutīgi, bet vēl viena sestā daļa – salīdzinoši nejutīgi. Normatīvajos aktos noteiktās robežvērtības ir orientētas uz iepriekš minēto divu trešdaļu cilvēku labsajūtas nodrošināšanu.
