Laistītāju iekārtu skaņas šovasar ir dzirdamas īpaši bieži. Šajā vasarā, kad lietus ir rets viesis, papildu laistīšana, kur vien tas iespējams, ir viens no veidiem, kā augiem neļaut novīst un izkalst.
“Sausumā un karstumā augi, sevi pasargājot no pārmērīgas ūdens izdalīšanas, paši aktīvā veidā aizver īpašas poras. Aizveroties šīm porām, tas nevar no gaisa uzņemt skābekli, ogļskābo gāzi – tā pēc būtības ir ķēdes reakcija, domino efekts, kur vienam procesam kavējoties, nenotiek nākamais process,” par sausuma ietekmi uz augiem un to ražu stāsta Latvijas Universitātes Botāniskā dārza vadītājs Uldis Kondratovičs.
Šajā ķēdītē viens no posmiem ir arī raža, kuru sausums var ietekmēt negatīvi, jo augļiem nepietiek ūdens. Uldis Kondratovičs norāda, ka karstuma novājinātiem augiem daudz vieglāk pieķeras slimības un kaitēkļi. Jelgavas novada, Lielplatones pagasta zemnieku saimniecības “Līgo” vadītājs Jānis Vinters atklāj, ka, lai arī karstuma ietekmē daudz kam raža būs slikta, tomēr ir kultūras, kurām raža būs laba, turklāt tā nebūs jāžāvē.
“Sausums galvenokārt ietekmē kvalitātes rādītājus – rādītāji ir krietni zemāki.
Gan zirņi gan pupas ir ar ļoti zemu ražu. Rapsim ražas arī bija ievērojami zemākas. Ziemājiem raža ir daudzmaz OK. Nav ne vainas,” stāsta Vinters.
Kartupeļiem sausais laiks var radīt vairāk mehānisko bojājumu, jo to izrakšanas laikā zeme tos neaizsargās no arklu un lāpstu asumiem. Tā norāda Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības vadītāja Aiga Kraukle, kura piebilst – šī gada kartupeļu raža ir stipri atšķirīga dažādos reģionos.
“Piemēram Kurzemes dienvidu reģionā bija stipri cietuši no sausuma un kartupeļi lēni auga, bija maziņi. Par otru galu, par Latgali. Augšā, Balvos salīdzinoši kartupeļi maziņi, Kārsavā, Malnavā lieli, skaisti,” skaidro Kraukle. “Vidēji, ja tā parēķina šeit, Vidzemes pusē, mēs sakām – kartupeļu ražas ir diezgan labas pat. Nu kartupeļi ir gana smuki. Nu, protams tiem vēl ir jāaug. Bet vēl ir arī laiks.”
Bet vai karstais laiks ietekmē arī lopkopjus?
“Laikapstākļi noteikti ir ietekmējuši arī lopkopību,” saka Bauskas novada, Vecsaules pagasta zemnieku saimniecības Jundas vadītāja Alma Bērziņa. Viņa uzsver –
pirmais siena pļāvums bijis labs un tagad jācer uz rudens pļāvumu, tomēr šī brīža situācija ir skarba.
“Dotajā brīdī principā nu jau divus mēnešus zāle gandrīz vispār neaug. Es dzirdu un redzu apkārt, ka tiek pārdoti ganāmpulki. Likvidē lopu skaitu, lai pietiktu barības mazākam lopu apjomam. Citi iepērk, bet uz šīs nelaimes dēļ daudzi arī cenas ir pacēluši. Tā barība līdz ar to ir ļoti dārga. Šis gads atkal ir tāds izdzīvošanas gads.”
Uldis Kondratovičs gan uzskata, ka nekādas ārkārtējas dabas parādības neredzēsim, jo augu gada ciklu nosaka nevis laika apstākļi, bet gan dienas un nakts garuma attiecība, tomēr lielais sausums šogad var nest mazāk gardus augļus.
