Saeimas deputātu darba grupas onkoloģisko pacientu atbalstam vadītāja Evita Zālīte-Grosa no Jaunās konservatīvās partijas gan to nesauc par pavisam sliktu ziņu, jo iepriecinošs ir pats fakts, ka smēķētāju kļuvis mazāk. Tomēr citi deputāti šaubās, vai tikai samazinājums nav radies uz ēnu ekonomikas rēķina.   

Pirmā ceturkšņa dati liecina, ka šajā periodā izpildīti 93,6% no iecerētā tabakas tirdzniecības plāna apmēra. Salīdzinot ar aizvadītā gada pirmo ceturksni, kopējie ieņēmumi ir samazinājušies par vairāk nekā 4%, kas ir 2,1 miljons eiro. Tas nozīmē, ka papildu līdzekļus onkoloģisko slimību apkarošanai, kurus bija plānots iekasēt no tabakas akcīzes nodokļa, neizdodas iegūt vēlamajos apmēros.

“Lielo cerību, ko mēs likām uz tabakas akcīzi, iespējams, mēs šos rādītājus nesasniegsim. Bet no otras puses – paldies Dievam, jo izskatās, ka cilvēki varētu mazāk smēķēt, kas atkal ir labi. Tā kā tur kaut kādā ziņā šīs cerības izlīdzinās. Tādā ziņā, ka varbūt nepalielinās finansējums, bet cilvēki mazāk smēķē. Bet to mēs uzzināsim vēl pēc pusgada, jo iespējams, ka tā ir ēnu ekonomikas ietekme,” pauda Evita Zālīte-Grosa.

Par to, ka smēķētāju skaita samazinājums ir vērojams uz ēnu ekonomikas pamata, bažas pēc Finanšu ministrijas datu prezentācijas pauda vairāki deputāti, arī pie frakcijām nepiederošā deputāte Ļubova Švecova.

“Es pievienojos kolēģu izteiktajām bažām par to, ka, visticamāk, ir pieaudzis ēnu ekonomikas īpatsvars un tirdzniecība tieši to tabakas izstrādājumu produktiem. Tas palielinājies tieši tāpēc, ka neproporcionāli augsta bija noteikta likme produktam. Es tā pieņemu. Es saredzu ļoti augstus riskus un, visticamāk, tas piepildīsies, ka budžetā papildu nauda neparādīsies – parādīsies tikai vēl papildu mīnusi, un diemžēl tas ietekmēs arī attiecīgi finansējumu šai nozarei,” klāstīja Švecova.

Gatis Eglītis no Jaunās konservatīvās partijas arī uzsvēra, ka, viņaprāt, plāns piesaistīt papildu finansējumu akcīzes nodoklim, kas nav stabils un paredzams ienākums, bijusi kļūda un nākamā gada budžetiem jādomā kas labāks.

Šī brīža plāns paredzēja ienākumus no akcīzes nodokļa celšanas novirzīt trīs mērķiem – jaunu inovatīvo medikamentu iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā, prostatas vēža skrīningam, veicot valsts apmaksātu prostatas specifiskā antigēna noteikšanu, kā arī šķidruma citoloģijas diagnostiskās metodes pielietošanai dzemdes kakla vēža skrīningā un tam nepieciešamo biomarķieru iegādei.

Tikmēr pacientu organizācijas pauda neapmierinātību par pārāk sliktu komunikāciju saistībā ar paredzētiem vai jau veiktiem uzlabojumiem pacientu aprūpē un pārāk lēnu risinājumu rašanu.

Iebildumus neslēpa onkoloģisko slimību pacientu organizācijas apvienojošās onkoalianses pārstāvji Olga Valciņa un Helmuts Bēķis: “Mēs, pacienti, ar pēdējiem jaunumiem arī jūtamies nedaudz izslēgti no komunikācijas, jo dažas lietas mēs arī būtu, iespējams, pārrunājuši un precizējuši, un sapratuši, vai viss tiešām ir tā, kā mēs redzam, ka tas ir mūsu interesēs. Ir aprīļa beigas – no papildu budžeta mums ir aptuveni nulle. Runājam daudz, bet naudas papildus nav. Man rodas sajūta, vai nu mēs esam no komunikācijas vieni izlikti ārā vai kārtējo reizi kaut ko nezinām”.

Jau pēc divām nedēļām darba grupa paredzējusi sanākt, lai spriestu par vēža skrīningu aptveri, savukārt jautājumam par akcīzes nodokļa ieņēmumiem darba grupa atkārtoti plāno pievērsties, kad būs zināmi pusgada ieņēmumu rādītāji.