Vien aptuveni 100 attālumā no A13 ceļa bīstamā krustojuma notikusi kārtējā avārija - vieglās automašīnas vadītājs ietriecās Valsts robežsardzes transportlīdzeklī. Negadījuma vietā ieradās arī vairākas glābšanas dienestu brigādes.
"Ceļu satiksmes negadījuma rezultātā ir cietušas vairākas personas. Saistībā ar notiekošo ir sākts kriminālprocess un tiek skaidroti precīzi notikuma apstākļi.
Pagājušajā gadā mums šajā ceļu posmā bija reģistrēti piecu ceļu satiksmes negadījumi, tajā skaitā trīs ar fiziski cietušajām personām," teica Valsts policijas pārstāve Ksenija Belova.
Negadījumu skaitam augot un ceļa stāvoklim pasliktinoties, pērn izstrādāts tehniskais projekts autoceļa Grebņeva-Rēzekne-Daugavpils-Medumi posma pārbūvei no Kārsavas līdz robežkontroles punktam Grebņevā vairāk nekā 10 kilometru garumā, kā arī bija paredzēts bīstamo krustojumu pārvērst apļveida krustojumā. Tomēr pašlaik uzņēmums "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) apgalvo, ka valsts budžetā projekta īstenošanai līdzekļu trūkst un tas atlikts uz nenoteiktu laiku. Iedzīvotājus un pašvaldību satrauc, ka krustojumā atrodas arī gājēju pāreja, uz kuras jau šogad notriekts viens jaunietis.
"Šoferītis, kas brauca, viņš nebija vietējais, viņš bija no Sanktpēterburgas, līdz ar to, protams, viņš varbūt arī neredzēja un nezināja, ka ir tāda Kārsava, kurā ir ātruma ierobežojums, bet nekas netika izdarīts arī līdz šim brīdim. Nav pastiprinātā dzeltenā fona zīmei, nav arī, kā mēs bijām lūguši, lai varētu to ātruma noteicēju uzlikt, kā tas ir, piemēram, Maltā, kā tas ir citās pilsētās, Pļaviņās, piemēram," sacīja Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka.
''Latvijas Valsts ceļi" (LVC) informējuši pašvaldību, ka vēstuli ar lūgumu par radara ar displeju uzstādīšanu pārsūtījuši Ceļu satiksmes un drošības direkcijai (CSDD). Tā pērn īstenoja projektu par 100 stacionāro radaru uzstādīšanu visā valstī un uzskata, ka vēstule pārsūtīta kļūdaini.
"Par displejiem – tādus CSDD neizvieto. Jāprasa būtu "Latvijas Valsts ceļiem", viņiem ir tie plāni, kur tos izvieto un uz kādiem principiem. Šobrīd jaunas vietas netiek izvērtētas. Bet droši vien tur var lietot pārvietojamo radaru. (..). Radars ir daudzās vietās efektīvs, kur ir ātrums, bet tas nerisina visas problēmas," teica CSDD pārstāvis Jānis Aizpors.
Latvijas Radio iepriekš vēstīja, ka LVC nostāja šajā jautājumā ir strikta – valstī esot daudz bīstamāki krustojumi, kur iet bojā cilvēki, tāpēc prioritāte ir to pārbūvei un drošībai.
Tā kā ceļš ir starptautiskas nozīmes un to regulāri šķērso tālbraucēji, kā arī citu valstu pilsoņi, lūgta palīdzība arī ceļa zīmju un gājēju pārejas izgaismošanā, tomēr velti. Prioritāri satiksmes drošības uzlabošana tiek veikta vietās, kas identificētas kā "melnie punkti”.
"Tātad ir vajadzīgi letāli iznākumi, lai kaut kas tiktu darīts šajā jomā, lai vai nu riņķveida kustību te uztaisītu, vai nu beidzot sāktu uzlabot," sprieda Kārsavas novada domes priekšsēdētāja.
Pašvaldība ir gatava izgaismot vismaz gājēju pāreju pašu līdzekļiem, taču projekta izveide un saskaņošana ar LVC var aizņemt pat vairākus mēnešus.
Kārsavas novads vēlreiz uzrunās Satiksmes ministriju un LVC, lai pierādītu, ka šis krustojums tik tiešām apdraud cilvēku veselību un dzīvību un ir svarīgi uzlabot tā drošību, vēl pirms tas kļuvis par vienu no punktiem LVC kartes "melno punktu" sarakstā.
