Dienas ziņas

Šovasar daudz dzeļ lapsenes un kož čūskas

Dienas ziņas

Norisinās pasaules čempionāts skeitborda slalomā

Kārsavas novads saglabā ielu norādes latgaliski

Kārsavas novads saglabā ielu norādes latgaliski

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Kārsavas novadā ielu norādes uz mājām paliks gan latviešu, gan latgaliešu valodās, nolemts piektdien, 5.augustā.

Ziņots, ka martā izskanēja ziņas par ielu norādēm Kārsavas novadā. Norāžu uzraksti veidoti divās valodās: latgaliski un latviski. Tas, ka burti latgaliešu rakstu valodā ir lielāki nekā latviešu, satrauca Valsts valodas centru. Radās domstarpības, kā arī bija izteikts lūgums pašvaldībai zīmes nekavējoties noņemt vai maksāt prāvu naudas sodu.

Sabiedrība gan šo iniciatīvu vērtē dažādi, bet Kārsavas novadā arī turpmāk iecerēta jaunu ar latgaliešu valodu saistītu projektu īstenošana.

Divu gadu laikā pilsētā un pagastu centros izvietotas 300 ielu norādes latgaliski un latviski. Nupat pašvaldība pierādīja ValstsvValodas centram, ka pieredze – veicināt reģionu valodu attīstību – atzīta arī citviet Eiropā. Naudas sods nav jāmaksā, zīmes saglabātas.

„Rezultāts ir tāds, ka šobrīd nav vairs tādas prasības mainīt zīmēm kaut kādus izmērus vai pašas zīmes mainīt,” saka Kārsavas novada pašvaldības izpilddirektors Toms Vorkalis.

„Tās var stāvēt esošajā izskatā. Mēs gan uzreiz bijām pārliecināti, ka tas ir tikai normāli. Prieks, ka valodas centrs to ir atzinis, ka tā nav slikta prakse,” norāda Vorkalis.

Lai arī Kārsavas novads ir viens no pierobežas latgaliskākajiem kultūras centriem, iedzīvotāju un speciālistu viedoklis par norādēm nav viennozīmīgs.

Daļa saskata pretošanos valstī noteiktajai kārtībai, bet citi pašvaldības iniciatīvu vērtē atzinīgi. Tā Latgales vietvārdi saglabā vēsturisko nosaukumu formu. Arī valsts valodas likums nosaka: valstij jānodrošina latgaliešu valodas kā vēsturiskā latviešu valodas paveida aizsardzība un attīstība. „Es uzskatu, ka Kārsavas novada pašvaldība pilda šo likuma pantu. Viņi cenšas veicināt latgaliešu valodas kā valsts valodas paveida attīstību,” norāda Baltinavas vidusskolas direktors Imants Slišāns.

„Mēs taču dzīvojam Latgalē. Tā kā tas pats par sevi saprotams. Ja vēl vairāk arī runātu latgaliešu valodā, pavisam labi būtu!” norāda kārsaviete Tamāra.

Ielu norādes latgaliski mudina tūristus ievērot valodu daudzveidību, bet vietējos iedzīvotājus apgūt latgaliešu rakstu valodas pamatus – uzsver Vorkalis. Tomēr vēl joprojām jācīnās ar stereotipiem par Latgali un tās iedzīvotājiem. „Diemžēl mirklī, kad latvietis strīdas ar latvieti, dažreiz kāds cits to izmanto kā provokāciju. Ja latgalieši uzlika latgaliski, tad tagad kāds cits sāks prasīt savu valodu. Tas tā nav: latgaliešu valoda ir latviešu valoda,” pauž Vorkalis.

Gatavojoties Latvijas simtgadei, līdz šī gada beigām Kārsavas novada apdzīvoto pagastu centros iecerēts izvietot 15 stendus, kur informācija par kultūrvēsturisko mantojumu būs latgaliešu, latviešu, krievu un angļu valodās, un arī turpmāk rūpēties par latgaliešu rakstu valodas saglabāšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti