Rīta Panorāma

Intervija ar Leonu Taivānu

Rīta Panorāma

Laika ziņas

Ielu nosaukumi Kārsavā arī turpmāk būs latgaliski

Kārsavas novads nepiekāpjas Valodas centram – ielu norādes arī turpmāk būs latgaliski

Kārsavas novada pašvaldība turpina strīdēties ar Valsts valodas centru par ielu norādēm latgaliski un latviski. Valodas centrs uzskata, ka latviešu valodas nosaukumiem norādēs jābūt ar lielākiem burtiem nekā latgaliski, bet dome nepiekrīt un sola arī turpmāk ielu norādes likt latgaliski.

Jaunas ielu norādes arī Kārsavas novadā parādījās pirms diviem gadiem. Vietējo jauniešu iniciatīva un iespēja piedalīties Latgales kultūras programmas projektu konkursā deva iespēju ielu nosaukumus atainot divās valodās – latgaliski un latviski. Taču pērn rudenī šāds risinājums izpelnījās Valsts valodas centra aizrādījumus par latgaliešu valodai ierādīto galveno vietu, kā arī aicinājumu zīmes noņemt.  

Jaunuo īla, Kļovu īla, Duorzu īla – tā latgaliešu valodā skan ielu nosaukumi Kārsavas novada ciematos, kopumā 105 ielu nosaukumu norādes latgaliešu un latviešu valodā.

Šopavasar arī Kārsavas pilsētas tēlu papildinās vēl 195 tādas pašas formas un dizaina zīmes. Abi projekti “saREDZI latgalīšu volūdu” īstenoti Latgales kultūras programmas ietvaros.

Kārsavas novada tūrisma organizatore Inga Bernāne stāsta, ka šādas norādes domātas ne tikai Kārsavas novada iedzīvotājiem, bet arī viesiem, lai parādītu mūsu kultūrvēsturisko mantojumu un to, kas mums ir svarīgs – mūsu valodu.  

Februāra nogalē projektam piešķirta arī Latgaliešu kultūras gada balva “Boņuks” par latgaliešu valodas popularizēšanu.

Tomēr valsts līmenī šāda latgaliska iniciatīva atzinību neguva. Valsts valodas centrs vērsies pie Kārsavas novada domes ar aicinājumu nekavējoties noņemt norādes. Strīdus ābols: ielu nosaukumu burti latgaliešu valodā ir lielāki nekā latviešu.

Kārsavas novada pašvaldības izpilddirektors Toms Vorkalis skaidro, ka Valsts valodas centrs mēģina vilkt analoģijas ar situāciju, ja tā būtu informācija svešvalodā un latviešu valodā. Tādos gadījumos valsts valodai ierādāma galvenā loma.

“Mēs tam protams piekrītam.  Bet vai var vilkt analoģijas, kad tiek izmantota tikai latviešu valoda jeb latgaliešu un latviešu? Mēs ļoti šaubāmies. Ņemot vēl vērā to, ka pats Valsts valodas centrs vēstules sākumā norāda, ka latgaliešu valoda ir latviešu valoda. Tāda kā pretruna...” spriež Vorkalis.

Vēl pretrunas radījis aizrādījums par iepriekšēju norāžu izveides nesaskaņošanu, tomēr Ministru kabineta noteikumi paredz, ka tā nav obligāta. Šobrīd sarunas rit diplomātiskā veidā -  ar vēstulēm un situācijas izvērtēšanu. Tas ir pirmais šāda veida nesaskaņu precedents, par ko pašvaldībai draud arī naudas sods.

Valsts valodas centra direktora vietnieks Agris Timuška norāda, ka likumā ir paredzēts sods fiziskām personām vai amatpersonām no 35 līdz 210 eiro, bet juridiskām personām no 70 līdz 700 eiro.

“No vienas puses jau varētu teikt, ka lagaliskā nekad nevar būt par daudz. Bet tomēr ir jāsaka, ka šajā gadījumā diemžēl tomēr ir,” saka Timuška.

Vietējie Kārsavas novada iedzīvotāji gan ir pretējās domās: uzrakstiem jāpaliek latgaliešu valodā. Arī projekta īstenotāju veiktā aptauja liecina: vairāk nekā 80 procenti respondentu izteikušies atzinīgi.

Kārsavas novada pašvaldība ielu norādes likvidēt vai mainīt negrasās un soda gadījumā vērsīsies tiesā. Pie tam tikko vērtēšanai iesniegts jauns projekts par kultūvēsturisku objektu informatīvo stendu izveidi četrās valodās, tostarp arī latgaliski. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti