Kārsavā plāno celt jaunu telekomunikāciju torni, bet iedzīvotāji iebilst

Jauna telekomunikāciju torņa jeb sakaru bāzes stacijas būvniecība pēdējās nedēļās satraukusi Kārsavas iedzīvotājus. Pilsētas nomales iedzīvotāji nejauši uzzinājuši par telekomunikāciju operatora vēlmi pilsētas privātmāju pudurī uzbūvēt jaunu sakaru bāzes staciju. Par celtniecības darbiem nav veikta publiskā apspriede, proti, atļauja 60 metrus augsta torņa celšanai izsniegta, bet iedzīvotāju viedokli neviens nav pajautājis. Tādēļ apkārtnes iedzīvotāji sākuši vākt parakstus darbu apturēšanai, kā arī informē uzraugošās institūcijas.

Kārsavā plāno celt jaunu telekomunikāciju torni, bet iedzīvotāji iebilstLaura Sondore-Strode

Kārsavas novada iedzīvotāji pavisam nejauši uzzinājuši par telekomunikāciju operatora vēlmi pilsētas privātmāju pudurī uzbūvēt jaunu sakaru bāzes staciju.

Kārsaviete Irēna Mežale un vēl 30 Latgales pierobežas pilsētiņas iedzīvotāji aktīvi protestē pret 60 metrus augstā sakaru operatora “Tele2” bāzes stacijas izbūvi pilsētā. „Mēs nebijām informēti, mēs, tikai garām ejot, uzzinājām, ka tornis būs pie loga. Tā ir radiācija, te skaņa būs, te viss vibrēs. Ja man te 60 metru augstais tornis stāvēs, kas - es nevarēšu savu bērnu laukā izlaist? Te ir augstsprieguma stacija, garāžas, zemnieku saimniecība, benzīntanks un pa vidu vēl tornis, nu tāds komplekts!”

Neskatoties uz to, ka Pļavu iela 11 ir teju pilsētas nomale, vietas izvēle jauna torņa izbūvei nav nejauša. „”Tele2” bāzes stacijas pilsētā nav, tuvākā ir septiņu kilometru attālumā, un tai ir pietiekami liela noslodze. Tāpēc skaidri redzams, ka nepieciešama jauna bāzes stacija, lai nodrošinātu kvalitatīvu internetu. Ikvienai bāzes stacijai pirms nodošanas ekspluatācijā ir nepieciešams Veselības inspekcijas atzinums, un

visām mūsu bāzes stacijām ir veikti mērījumi un atbilst visām normām, tāpēc tās bāzes stacijas ir drošas un veselībai kaitējumus nerada.

Bāzes stacijas ir ne vien šajos lielajos torņos, bet arī pilsētas centros uz skolu un slimnīcu jumtiem, tā ka tur ir ļoti rūpīgas pārbaudes, kur šīs bāzes stacijas tiek izvietotas,” norāda “Tele2” pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Arī Veselības inspekcijas pārstāvju atzinums, ka torņa izdalītā elektromagnētiskā starojuma ietekme uz cilvēka organismu ir niecīga, nav pietiekošs arguments vietējiem iedzīvotājiem. „Pirmkārt, vajadzēja informāciju dot, komunicēt ar cilvēkiem un visu izskaidrot, pirms viņi ko te darīja, un meklēt alternatīvu, lai te viņa nebūtu,” sašutusi par vietas izvēli un domes rīcību, izsniedzot būvatļauju, ir Irēna.

Ministru kabineta noteikumi paredz, kādām būvēm publiskā apspriešana ir nepieciešama, un mobilo sakaru bāzes stacija īsti neatbilst šiem kritērijiem, jo projektēta kā mobila saliekama tipveida konstrukcija, par kuras drošību atbild tās izgatavotājs.

Kārsavas novada pašvaldības izpilddirektors Toms Vorkalis tomēr atzīst, ka vajadzēja izrādīt labo gribu un izsludināt publisko apspriešanu: „Teorētiski varējām. Tā ir ar vecākiem cilvēkiem: ja tu viņam ilgi skaidro, viņi vieglāk to pieņem. Bet, no otras puses, būve plānota uz privātās zemes, tā ir privāta kompānija, mēs par to uzzinājām, kad viņi būvvaldē iesniedza tehnisko projektu. Varēja [publisko apspriešanu izsludināt] mazā pilsētā, varēja, lielā pilsētā neviens neinteresētos par divu cilvēku interesēm. Turklāt tā ir nosacīti pilsēta. Pilsētas mala.

Mēs nedomājām, ka tas izraisīs tādu reakciju, ņemot vērā, ka uz 150 metru attālākā ūdenstorņa stāv tieši tādas pašas antenas.”

Pašvaldību un iedzīvotāju redzējums dalās, un katrs uzskata, ka likums ir viņu pusē. „Minētajā projektā visi atzinumi, tajā skaitā no Vides dienesta, bija iekļauti – atzinums, ka publiskā apspriešana un ietekmes uz vidi novērtējums nav nepieciešams. Parastā inženierkomunikācija pēc mūsu teritorijas plānojuma, atļauts būvēt,” norāda pašvaldības pārstāvis.

Kārsaviete Irēna Mežale vērsās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM): „Te nu no VARAM ir man atbilde, kur skaidri ir rakstīts: prettiesiski izdota atļauja. Kas domei nav skaidrs? Mēs sākām iet „uz visu banku”, esam iesnieguši apstrīdēšanas iesniegumu par būvatļaujas apturēšanu.”

Pašvaldības pārstāvis gan nepiekrīt: “Ministrija raksta, ka teritorijas plānojumā, ja galvenais izmantošanas veids ir maģistrālo sakaru līnijas. Viņi šo ieraudzīja un „izrāva” no konteksta, bet tas nekādā gadījumā neaizliedz būvēt inženierkomunikāciju, ja vien tas atbilst likumam. Mēs jau nevaram ārpus likuma darboties. Iesniegts būvniecības projekts, un divu nedēļu laikā būvvaldei jādod atzinums, vai var sākt būvniecību. Kā viņi man pavēstīja, ka nav pat kur piesieties, un viņi dos šo atzinumu, ka var būvēt.”

Tomēr Irēnas kundze ir apņēmusies izcīnīt, lai skatu pa logu nebojātu 60 metrus augstais tornis: „Likums ir mūsu pusē, mēs darīsim visu, ja vajadzēs, arī tiesāsimies.”

Savukārt “Tele2” pārstāvis norāda, ka uzņēmums gatavs uzsākt torņa būvniecību, tiklīdz saņems atļauju no pašvaldības. Pats būvniecības process līdz brīdim, kad tornis darbosies, šajā gadījumā varētu prasīt vairākus mēnešus, jo ir nepieciešams konkrētajai vietai pievilkt arī elektrību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt