Vēstuli parakstījusi virkne Latvijas krieviski runājošu mediju krievvalodīgo žurnālistu, kuri tostarp strādā medijos latviešu valodā, kultūras darbinieku, sportistu, veselības nozares speciālistu un citu jomu pārstāvju.
Vēstules parakstītāji nosoda Krievijas noziedzīgo karu pret Ukrainu, sērojot par katru cilvēku, kuru Ukrainā ir nogalinājusi Krievijas armija. "Mums sāp katra Ukrainā zaudētā dzīvība," teikts vēstulē.
Vēstules autori uzsver, ka apzinās, – Kremļa karš nešķiro pēc tautības vai dzimtās valodas, turklāt kara noziegumi, kuri pēdējā laikā ir pastrādāti Ukrainā, tikai apliecina šo faktu. Un tāpēc daudziem ir bail.
"Mums ir kauns par to, ka mūsu dzimtajā valodā tiek nodotas pavēles nogalināt, izvarot un spīdzināt. Krievijas karš Ukrainā ir mainījis to, ko nozīmē būt piederīgiem krievu kultūrai,"
uzsvērts vēstulē, piebilstot, ka Latvijā dzīvo daudz krievvalodīgo – gan Krievijas pilsoņi, gan ar Krieviju nekādā veidā nesaistīti cilvēki, kuri neatbalsta šo noziedzīgo karu un visos iespējamos veidos cenšas palīdzēt Ukrainas tautai.
Vēstules autori, uzrunājot citādi domājošos Latvijas krievvalodīgos – tos, kuri atzīmē 9. maiju, aicina apzināties, ka darīt to šogad Uzvaras parkā nozīmē atbalstīt karu.
"Jūsu ģimenes vēsture ir svarīga, un jums ir visas tiesības pieminēt karā zaudētos tuviniekus. Taču šobrīd jūs nedrīkstat ignorēt to, ka Krievijas valdība izmanto Otrā pasaules kara simbolismu jauna kara kurināšanā. Mēs lūdzam jūs – nesviniet, kamēr Ukrainā ik dienu tiek mocīti un nogalināti nevainīgi cilvēki. Pieminot savus zaudējumus, respektējiet arī citu sāpes," aicināts vēstulē.
Tos, kas joprojām šaubās par Krievijas armijas pastrādātajiem noziegumiem, vēstules autori aicina sekot līdzi uzticamiem pasaules medijiem un kritiski uztvert informāciju, kas nāk no oficiāliem Krievijas avotiem. Savukārt tie, kuriem ir radi, draugi un paziņas Krievijā vai tepat Latvijā, kuri joprojām atbalsta karu vai netic liecībām par kara šausmām, tiek mudināti sarunāties ar viņiem.
"Dariet visu iespējamo, lai viņi nevarētu aizvērt acis un saglabāt neitralitāti, atrasties ārpus politikas un citos veidos ar klusēšanu atbalstīt Krievijas kara noziegumus!" aicina vēstules parakstītāji.
Vienlaikus vēstulē uzrunāti arī latvieši, kuriem lūgts uzticēties Latvijas krievvalodīgajiem un neuzlūkot katru krieviski runājošo kā potenciālu Kremļa atbalstītāju.
"Jā, uz mums – cilvēkiem, kuri runā un domā krieviski, – šobrīd gulstas pavisam jauna atbildības nasta. Taču uzņemties šo atbildību un tikt ar to galā varam tikai mēs paši,"
teikts vēstulē, paužot ticību, ka Latvijas nācija spēj būt vienota, cilvēkiem ar dažādu izcelsmi aizstāvot valsts kopīgās intereses.
Vēstuli parakstījuši dažādu jomu pārstāvji, piemēram, žurnāliste Olga Dragiļeva, epidemiologs Jurijs Perevoščikovs, Latvijas Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko, komponists Platons Buravickis, uzņēmēja Olga Procevska, režisors Dmitrijs Petrenko, kulturologs Deniss Hanovs, kā arī grāmatvede Inese Mečinska un baletdejotājs Antons Freimans.
Vēstuli parakstījis komunikācijas un mediju pētnieks Deniss Ševeļovs. Viņš Latvijas Radio raidījuma "Pēcpusdiena" uzsvēra, ka cilvēks nevar izvēlēties valsti, kur piedzimis, vai dzimto valodu, bet var izvēlēties vērtības, kuras pārstāvēt. "Es pārstāvu eiropeiskās vērtības – brīvība, vienlīdzība, brālība un dažādība," uzsvēra Ševeļovs.
Vēstuli parakstījusi uztura speciāliste un blogere Ksenija Andrijanova. Viņa uzsvēra – šī ir reize, kad nevar palikt neitrāls. Cilvēka pienākums ir iestāties pret karu un darīt to skaļi.
"Šis ir laiks, kad nedrīkst klusēt. Ir sabiedrībā norises, kad ir pieļaujams viedokļu atšķirības, ir vieta diskusijām, ir vieta par un pret niansēm, bet karš diemžēl ir situācija, kurā es neredzu iespēju palikt apolitiskam. Šis ir stāsts par cilvēku dzīvībām, par valsts pastāvēšanu, par veselas tautas labklājību, līdz ar to es aicinu visus neatkarīgi no tautības domāt par to, runāt par to un būt skaļam saistībā ar to," izteicās Andrijanova.
Aktieris Maksims Busels par kara sākumu uzzināja esot Maskavā. Viņš norādīja uz milzīgu informatīvo karu, uz cilvēkiem, kuri neaptver, kas notiek realitātē. Viņš uzskata par pienākumu stāstīt cilvēkiem taisnību. "Tas, ka mirst cilvēki. Es pats domāju – kādi pierādījumi vēl ir vajadzīgi. Neviens attaisnojums nevar attaisnot nevainīgu cilvēku nogalināšanu. Kad es dzirdu: "Kur jūs bijāt pirms astoņiem gadiem?" Man gribas atbildēt ar vienu slavenu teicienu, bet es nedrīkstu publiski teikt. Tas, kas notiek ar krievu kultūru Krievijā, tā tiešām ir cita pasaule. Nedrīkst klusēt tieši tāpēc – krievvalodīgie Latvijā nav tas pats, kas krievu politika Krievijā," sacīja Busels.
