Karlam Biltam pasniegta Cicerona balva

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Šis būs ļoti nozīmīgs gads Eiropai, jo 100 gadu pēc Pirmā pasaules kara sākuma Eiropā atkal mēģina atdzimt spēki, kas vēlas šķelt un būvēt robežas, nevis vienot, - tā ceturtdien Rīgā, saņemot Cicerona balvu, sacīja Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts. Šis ikgadējs apbalvojums tiek pasniegts par veiksmīgu komunikāciju ar sabiedrību. Iepriekš to ir saņēmusi gan Vācijas kanclere Angela Merkele, gan Igaunijas un Lietuvas prezidenti, gan vairāki citi politiķi, žurnālisti un sabiedriskie darbinieki. Tomēr, atšķirībā no daudziem citiem laureātiem, Zviedrijas ārlietu ministrs personīgi ieradās Saeimas namā, lai saņemtu savu Cicerona balvu.

Cicerona balvas pasniegšanas ceremonijā ir viena tradīcija. Saņēmējam no stikla trauka ir jāizvelk lapiņa ar kādu Cicerona vai Mērfija citātu un tad tā skaļi jānolasa. Zviedrijas ārlietu ministram Karlam Biltam gadījās Mērfija citāts: „Ja kaut kas šķiet pārāk labs, lai būtu patiesība, tad, visticamāk, tas tā arī ir." Bilts diplomātiski mēģināja piebilst, ka Mērfijam tomēr ne vienmēr ir taisnība un reizēm ļoti labas lietas tiešām var atgadīties.

Nelielā lekcijā klātesošajiem Bilts sacīja, ka šis gads būs nozīmīgs Eiropai, jo pirms maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām daudzviet ir sarosījušies radikālie spēki. Tie spēlē uz nacionālisma jūtām un vēlas atkal celt robežas un barjeras.

„Tas ir bīstami. Un šīs balsis nav dzirdējušas vai pat nav pamanījušas tos desmitus vai simtus tūkstošus cilvēku, kuri ir pulcējušies kopā nedēļu aiz nedēļas, sniegā un lietū Kijevas Maidana laukumā. Es nedomāju, ka visi cilvēki, kuri tur ir sanākuši, detaļās pārzina Eiropas Savienības darbu. Un esmu pārliecināts, ka viņi zina, ka neviena vienošanās ar Eiropas Savienību, lai cik svarīga tā nebūtu, nespēs atrisināt visas politiskās, sociālās un ekonomiskās problēmas viņu lielajā un, būsim godīgi, patiesi slikti pārvaldītajā valstī. Bet viņi zina, kāda ir alternatīva. Viņi ir piedzīvojuši pagātni un nevēlās, lai tā kļūtu par viņu nākotnim" sacīja Bilts.

Zviedrijas ārlietu ministrs uzskata, ka tas būtu jāsaprot un jāsadzird visiem Eiropā. It sevišķi šogad, kad aprit 100 gadi kopš Pirmā pasaules kara sākuma.

Bilts, kurš aktīvi palīdzēja Latvijas neatkarības atgūšanas procesā, piebilda, ka 80. gadu beigās neviens neticētu, ka tagad Latvija būs vairāk integrēta eiroatlantiskajās struktūrās nekā Zviedrija.

„Tagad gan jūs, gan mēs esam Eiropas Savienībā, bet toreiz nebijām. Jūs esat arī NATO dalībvalsts un pirms dažām dienām pievienojāties eiro. Visi šie soļi, kā jūs ļoti labi zināt, palielina drošību un izredzes uz labklājību turpmākajos gados," norādīja Bilts.

Jāpiebilst, ka Bilta vārds ik pa laikam izskan, apspriežot iespējamos Eiropas ārlietu dienesta vadītājas Ketrinas Eštones pēctečus. Zviedrijas ārlietu ministrs ir arī ļoti aktīvs mūsdienu interneta tehnoloģiju izmantotājs publiskajā diplomātijā. Ar to viņš ienesa jaunas vēsmas ne tikai savā valstī, ko atzīmēja arī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

„Jūsu 250 000 „Twitter" sekotāju vidū ir arī daudzi latvieši, kuri bija priecīgi tviterī lasīt jūsu apsveikumu Latvijai, pievienojoties vienotajai eiro valūtai. „Digital Diplomacy Review" 2013. gadā jūs pamatoti nosaucis par gada ārlietu ministru."

Ceremonijas noslēgumā Bilts piebilda, ka daudzreiz ir bijis Latvijā un labprāt atgriezīsies vēl, bet cerams, ne tādēļ, lai saņemtu Mērfija balvu. Jo tā tiek pasniegta par publisku izgāšanos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti