"Personīgi esmu šokēta, nu divreiz mēnesī es noteikti šeit nesu vēstules." Kārķēniete Mārīte Meļņika stāsta, ka ir aktīva dalībniece dažādos konkursos un tad nu nākas sūtīt vēstules. Mūsu sarunai pievienojas arī citi tobrīd Kārķu centrā esošie cilvēki, viņi atzīst, ka vēstuļu kastītes atrašanās pagasta centrā bija ļoti parocīga, jo te vienuviet ir pagasta pārvalde, doktorāts, bibliotēka.
"Protams, ka bija vajadzīga, vēstules sūtu, interneta nav man, ar to es nedarbojos, vēstule bija vēstule, aizsūtu arī kartīti kārtīgi."
"Es esmu jaunākas paaudzes cilvēks, internetu es izmantoju, bet tomēr tā mīļā kartīte, ko gribas radiniekiem aizsūtīt, un es to daru, nu žēl..."
"Tāda līdzjūtība tai paaudzei, kas vēl aktīvi sūta pastkartītes, vēstules un kam tas ir ļoti svarīgi."
"Tas ir sašutums un pazemojums, ka tiek noņemta pastkaste, pat ne ar vienu nesaskaņojot."
Kārķu pagastā aizvadītās vasaras nogalē iedzīvotāju sašutumu un neizpratni jau izsauca pasta nodaļas darbības modeļa maiņa, kurai sekoja slēgšana.
"Atslēga priekšā, te viss ir beidzies, mēbeles visas aizvestas, telpas ir atbrīvotas, nu samierinājāmies, nu – ko darīt, ne jau tagad barikādes būvēsim."
Pagasta pārvaldes vadītājs Pēteris Pētersons atzīst, ka ne toreiz, ne tagad pagasts par to laikus nav ticis informēts.
"Diemžēl nebija mums nekādas informācijas, un pastkastītes arī fiziski nav, un nav nekāda uzraksta; tās ir tādas nevajadzīgas mieles, kas cilvēkiem rodas aiz tā, ka vienkārši kaut kādas komunikācijas trūkst, attieksmes trūkst. Kas traucēja atstāt šeit pastkastīti, attiecīgi iedot pastniekam atslēgu, lai viņš paņem tās vēstules, kas tur ir tik sarežģīts?" vaicā Pētersons.
„Latvijas pastā” skaidro, ka regulāri tiek veikts pakalpojumu monitorings un visam pamatā ir pieprasījums.
"Ja runā par konkrēto teritoriju, tad šeit bija viena vēstule vidēji nedēļā, ko iedzīvotāji ievieto šajā vēstuļu kastītē," norāda „Latvijas pasta” pārstāve Gundega Vārpa. Bet pēc šīm dažām vēstulēm ir jābrauc, un pēc noteikumiem vēstuļu kastīte jāiztukšo reizi dienā.
"To dara lielās pasta mašīnas, kas brauc noteiktā maršrutā katru darba dienu, tas nozīmē to, ka mūsu darbinieks tērē savas darba stundas, mēs attiecīgi tērējam degvielu, kas kļūst ar katru brīdi arvien dārgāka, lai pārbaudītu šo vēstuļu kastīti," skaidro Vārpa.
Bet tā jau gluži nav, ka Kārķu pagasta iedzīvotāji būtu atstāti bez risinājuma. Iedzīvotājiem ir izsūtīta informācija, ka vēstuli var nodot pastniekam, to iepriekš piesakot.
"Mana pirmā emocija, ka es taču nemocīšu to nabaga pastnieku, kuram ir jāskraida pa visu pagastu krustu šķērsu dēļ kaut kādiem sīkumiem."
"Pastnieks skrien mēli izkāris, vai tad tas ir vajadzīgs? Ja šeit būtu kastīte, es arī pati būtu iemetusi, jebkurā brīvā brīdī es te varēju atnākt un iemest, kad man vajag, bet tagad man jāmeklē pastnieks, lai es to dabūtu vispār prom."
"Ar reālo dzīvi un reālo situāciju tas nesaistās kopā."
"Piemēram, mūsu mājas ir „Dzintaros”, pieci kilometri no centra, un šogad, kad bija ceļš vispār grūti izbraucams, pastniece pat brīdināja, ka viņa nebrauks, kamēr nebūs labāki laika apstākļi.
"Nekā es nezinu par tādu mājās pakalpojumu! Neesmu vēl informēts par tādu lietu!"
"Un pie tam cilvēki, kas dzīvo vieni paši, veci, ne visiem ir bērni vai radi blakus, kas var sazvanīt, kas var internetā atrast kaut kādu informāciju."
„Latvijas pastā” vērtē, ka šis, iespējams, būs nākotnes modelis arī cituviet laukos, kur ir mazs iedzīvotāju skaits.
"Pastnieki ļoti bieži lauku reģionos ir arī tie, kas palīdz cilvēkiem piegādāt daudzas preces, mēs neredzam šeit problēmu, kādēļ vēl viens no šiem pakalpojumu veidiem nevarētu būt arī vēstules nodošana pastniekam. Tas ir bezmaksas pakalpojums, un attiecīgi šis ir arī tāds veids, ko ir akceptējusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija kā risinājumu, lai nodrošinātu pakalpojumu pieejamību, bet izslēgtu šos nevajadzīgos zaudējumus, ko rada diemžēl arvien sarūkošais pakalpojumu pieprasījums," uzsver Gundega Vārpa.
Bet runājot par Kārķiem, gan pasta nodaļas slēgšanas gadījumā, gan arī šoreiz, šķiet, ka tomēr pamatā ir pietrūkusi laicīga informācija un skaidrojums gan pagasta pārvaldei, gan iedzīvotājiem.
