Brīvprātīgie ugunsdzēsēji Valkas novada Kārķos darbojas jau kopš deviņdesmito gadu sākuma. Ugunsdzēsības depo būvēts 1963. gadā, bet pērn sākās ēkas renovācija - nomainīti logi, ierīkotas jaunas paceļamās durvis un sakārtota siltumapgādes sistēma.
Pie jauna inventāra ticis arī 1988. gada izlaiduma operatīvais transportlīdzeklis.
Tas aprīkots ar jaunām šļūtenēm, motorzāģi, laužņiem un citām glābēju darbā nepieciešamajām lietām.
Ērģemes un Kārķu pagasta pārvaldes vadītājs un brīvprātīgais ugunsdzēsējs Pēteris Pētersons pastāstīja, ka vēl pirms pāris gadiem nebija ne šādas formas un darba šļūtenes arī bija tikai divas. "Kaut kādus primāros mazos sākuma darbus varam veikt, bet kaut kur ir lielāki attālumi un nepieciešama lielāka resursu iesaiste, tas jau sarežģīti paliek," viņš paskaidroja.
Savukārt brīvprātīgais ugunsdzēsējs un šoferis Vents Jundzītis visvairāk priecājas par jaunajām durvīm, jo iepriekš bijis ļoti sarežģīti iebraukt, it sevišķi tumsā. "Durvis bija daudz šaurākas, iekšā trāpīt grūti. Aprīkojums arī - tas ir apsveicami," par pārmaiņām priecājās Jundzītis.
Kārķu postenī darbojas seši brīvprātīgie ugunsdzēsēji, kuri šo dienestu apvieno ar pamatdarbu.
Tā kā Valsts ugunsdzesības un glābšanas dienesta Strenču postenis, kas apkalpo Kārķu pagastu, atrodas 25 km attālumā, bieži tieši brīvprātīgo komanda notikuma vietā ierodas pirmā, kas ugunsgrēku dzēšanā ir būtisks atspaids.
Valmieras rajona Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības priekšsēdētājs Egīls Kaužēns tikmēr kā ļoti būtisku uzver apstākli, ka komandā ir vietējie iedzīvotāji. "Kas gan labāk pārzinās vietējo apkārtni, ceļus, kādā tie ir stāvoklī. Bieži vien šie cilvēki zina arī kaimiņu mājas plānojumu," viņš paskaidroja.
Latvijā darbojas apmēram 50 brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību, kas pastāv galvenokārt uz entuziasma pamata un ir atkarīgas no pašvaldību rocības un ziedotājiem.
Brīvprātīgie joprojām cer arī uz valsts atbalstu, kā tas ir citviet Eiropā.
Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienības priekšsēdētājs Vijārs Griķis pastāstīja, ka tāds piemērs ir arī Igaunijā un Lietuvā, kur patlaban 279 komandas strādā mazos pagastiņos. "Viņiem ir savs finansējums, konkrēta summa gadā," teica Griķis. "Un šī brīvprātīgo kustība agri vai vēlu būs Latvijā. Kā pierāda prakse Eiropas valstīs, kur praktiski 99% ir brīvprātigie ugunsdzēsēji, tas ir apmēram piecas, četras reizes lētāk nekā uzturēt valsts dienestu.”
Lai saprastu, kā attīstīt brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijas, kopš pērnā gada realizē pilotprojektu - valsts atbalsta piecas brīvprātīgo biedrības, kompensējot to dalību preventīvajos pasākumos un ugunsgrēku dzēšanā.
