Uzrunā no Saeimas tribīnes Kariņš atskatījās vēsturē, sakot, ka 12. gadsimta beigās Latvijas teritorijā dzīvoja vairākas lepnas tautas, taču vācu tirgotāji un krustneši spēja pārņemt varu, izmantojot “skaldi un valdi” principu. Taču vēlāk ar tautas vēlmi un apvienošanos bija iespējami pavērsieni, kas noveda pie neatkarīgas valsts pastāvēšanas.
13. Saeimu sauc par saskaldītu, taču parlaments ir atspulgs iedzīvotājiem, kuriem ir dažādi uzskati. Pašlaik piecas partijas un partiju apvienības esot atradušas veidu, kā kopā strādāt. “Mēs esam iemācījušies nevis viens otru ar varu paņemt, bet ieklausīties viens otrā, runāt par kopīgiem mērķiem un vienoties par kopīgu darbību. Jo mēs esam sapratuši, ka viens nav karotājs,” sacīja Kariņš.
Viņš arī uzsvēra, ka politiķi esot mācījušies no pagātnes kļūdām, kad opozīcijas priekšlikumus neņēma vērā. Nu politiķi esot apņēmušies uzklausīt un izvērtēt jebkuru opozīcijas priekšlikumu pēc būtības un, ja tie sakritīs ar valdības mērķiem, tos gatavi atbalstīt.
“Tā jau nav opozīcija mūsu valstij, tā ir opozīcija mūsu valdībai,” sacīja Kariņš.
Kariņš par valdības galvenajiem mērķiem nosauca celt tautas labklājību, nodrošināt taisnīgumu un tiesiskumu valstī un mazināt nevienlīdzību, kā arī uzsvēra septiņus uzdevumus.
“Mēs šobrīd veidojam valdību laikā, kad varētu tēlaini teikt: tie ārēji ūdeņi nedaudz sabangoti,” sacīja Kariņš, norādot uz gaidāmo Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, Krievijas agresīvo rīcību, radikālisma uzplaukumu pasaulē. Viņš gan pauda pārliecību par spēju novadīt valsti cauri ārēji nestabilajiem laikiem.
