Pēdējo dienu laikā Jēkabpils novadā no appludinātām teritorijām Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki izglāba 34 cilvēkus. Neatkarīgi no tā Krīzes vadības padomes sēdē valdība noteikusi, ka tā ir reģionāla mēroga katastrofa, ar kuru pašvaldība spēj tikt galā, tāpēc novadā ārkārtējo situāciju neizsludinās.
Lai gan ūdens līmenis Daugavā ir samazinājies, problēma joprojām ir nopietna, kuru atrisināt nepalīdzēs pat hidroelektrostaciju slūžu atvēršana. Tā norāda premjerministrs Krišjānis Kariņš.
"Iedzīvotājiem ir ļoti svarīgi sekot līdzi atbildīgo iestāžu norādēm. Pašvaldība pieņem lēmumu, kad vajag evakuēt un cik plašā teritorijā un kad var atgriezties. Šīs norādes nav balstītas uz "man liekas", bet uz ļoti skaidriem aprēķiniem par riskiem un arī cik plašā teritorijā šie plūdi varētu izvērsties. Īpaši bīstami tas, ka dambja pārrāvuma vai kādas [citas] vietas pārrāvuma gadījumā tā nebūtu tikai ūdens masa, bet tāda vižņu masa, kas varētu ļoti nopietni bojāt arī infrastruktūru," uzsvēra Kariņš.
Kariņš arī norāda, ka valdība ārkārtas situāciju ir gatava izsludināt, ja Jēkabpils pašvaldība uzskatīts, ka tā ir vajadzīga. Savukārt pilsētai nodarīto bojājumu apjomu varēs aprēķināt, kad plūdi būs beigušies.
"Valdībā mēs šo skatīsim, un mēs būsim gatavībā nākt pašvaldībai palīdzībā, kas saistās tieši ar finansiāliem zaudējumiem, kas laika gaitā būs radušies," apsolīja premjers.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests dara visu iespējamo, lai pilsētas dambis slogu izturētu. Tā uzsver dienesta priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis, atzīmējot, ka papildspēki jau ir pārdislocēti.
"Tur, kur ir applūdušas teritorijas, elektroenerģija ir atslēgta. To "Sadales tīkls" spēja veikt minūšu laikā. Tāpat nekāda apdraudējuma nav augstsprieguma tīkliem. Arī viņi elektroenerģiju spēja atslēgt sekunžu laikā. "Sadales tīkls" papildu resursus ir mobilizējuši tieši Jēkabpilī, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu elektroenerģiju tur, kur tas ir nepieciešams, bet nav bijušas indikācijas [vai] ziņojumi, kas būtu kaut kādas plašas problēmas ar elektroenerģijas piegādi," skaidroja Baltmanis.
Savukārt Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā atzīst, ka nav iespējams prognozēt, kā šādi vižņu sastrēgumi var attīstīties. Centrā brīdina, ka plūdi iespējami arī vietās tuvāk Rīgas līcim, taču ne tik nopietni.
KONTEKSTS:
Jēkabpils novadā ir spēkā sarkanais brīdinājums par plūdiem. Iepriekš tik lieli plūdi Jēkabpilī bijuši 1981. gadā, kad ūdens līmenis sasniedz 8,97 metrus virs novērojumu stacijas nulles punkta. Hidrologi uzlabošanos tuvākajās dienās neparedz. Piektdien, 13. janvārī, vietām sāka brukt dambis, kas pilsētu aizsargā no plūdiem, bet bīstamākajā vietā to izdevās nostiprināt.
Sestdien, 14. janvārī, ūdens līmenis sasniedza 8,92 metrus virs novērojumu stacijas nulles punkta. Jēkabpils pašvaldība aicināja iedzīvotājus nekavējoties evakuēties no plūdu apdraudētajām teritorijām.
