Deputāti Covid-19 krīzes pārvarēšanas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē piektdien izvaicāja valdības vadītāju gan par pirmā vakcīnu iepirkuma izgāšanos, gan epidemioloģiskās drošības ierobežojumu ieviešanas procesu.
Deputāts Valērijs Agešins ("Saskaņa") norādīja uz, viņaprāt, būtiskākajām kļūdām:
"Prokuratūra ir sākusi kriminālprocesu par amatpersonu iespējamu bezdarbību saistībā ar Covid-19 vakcīnu pirmo iepirkumu. Jūs, Kariņa kungs, atzināt, ka Veselības ministrija pieļāva kļūdu. Kam konkrēti, jūsuprāt, jāuzņemas atbildība par vakcīnu pirmo iepirkumu, vai, pareizāk sakot, neiepirkumu? Jūs runājat par šo vienu kļūdu, bet es vēlos atgādināt, ka Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko atzina, ka valdības lēmums par aizliegto preču sarakstiem bijusi kļūda.
Diemžēl vairāki ministri, deputāti, ierēdņi tos aizstāvēja un pat pārmeta sabiedrībai nespēju paciesties."
Premjers sarunā ar deputātiem atskatījās uz visu pandēmijas gaitu Latvijā un Covid-19 izplatības viļņiem. Uzsverot, ka valdībai priekšrakstu pareizākajai rīcībai reizēm pietrūcis, Kariņš Veselības ministrijā pieņemtu lēmumu dēļ pamatīgi iekavēto 800 000 vakcīnu iepirkumu nosauca par kļūdu. Tāpat viņš novērtēja pirms gada pieredzētos neatļauto preču sarakstus lielveikalos. Savukārt pašlaik Kariņam trūkstot atbildes, vai var paļauties uz Covid-19 paštestu piegādātāju SIA "Ekspress laboratorija", kam plānots uzticēt paštestu piegādi par kopumā trīs miljoniem eiro. Premjers arī uzsvēra, ka ne viņam jānosauc vainīgie par nepilnu gadu seno kļūdu vakcīnu iepirkumā.
"Es jums nevaru nosaukt to amatpersonu. Es saprotu, ka Ģenerālprokuratūra vai ģenerālprokurors šo lietu izmeklē un izies tam visam cauri.
Tā laika ministre [Ilze Viņķele] ("Attīstībai/Par!") zaudēja savu amatu, bet tam iemesls bija nereaģēšana uz trīs dažādiem rīkojumiem par vakcinācijas plāna izstrādāšanu. Tikai pēc tam atklājās šī iepirkuma nepilnība.
Otrajā [Covi-19 izplatības] vilnī vispār nebija vienprātības Ministru kabineta līmenī, vai vajag ieviest ierobežojumus. Ļoti smagu diskusiju rezultātā risinājums bija par preču ierobežotu sortimentu, lai nebūtu priekšrocība lielveikalam, kas ir atvērts tur nopērkamās pārtikas dēļ, pret mazajiem veikaliem, kas toreiz bija slēgti. Tāpēc veidoja tos preču sarakstus. Bija ļoti neveiksmīgi, ka lielveikalos neļāva nopirkt vienu vai otru preci. Es šo raksturotu kā vienu no neveiksmēm. Mēs no tā gājām prom un neesam atkal ieviesuši," stāstīja Kariņš.
KONTEKSTS:
Latvija pērn varēja pieteikties arī lielākam “Pfizer/BioNTech” vakcīnu daudzumam, taču pēc veselības nozares ekspertu darba grupas izvērtējuma, ņemot vērā šīs vakcīnas specifiskās uzglabāšanas un izlietošanas prasības, pieņemts lēmums par mazāku daudzumu. Veselības ministrija tolaik sacīja, ka to nevar saukt par kļūdu.
Tāpat pagājušā gada nogalē neformālā veselības aprūpes nozares ierēdņu darba grupa nolēmusi pasūtīt tikai pusi no piedāvātā augsti efektīvas Covid-19 vakcīnas “Moderna” daudzuma – 336 566 devu.
Kopumā Latvija atteicās no iespējas iegādāties aptuveni 1,3 miljonus vakcīnu devu, kas ļautu vakcinēt aptuveni 650 000 cilvēku, kas ir visi Latvijas iedzīvotāji vecumā virs 55 gadiem.
Par neizdarībām saistībā ar vakcīnu iepirkumiem sodīti divi Veselības ministrijas ierēdņi – bijusī valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško un ministrijas pārraudzībā esošās Zāļu valsts aģentūras bijušais vadītājs Svens Henkuzens. Viņi savu vainu neatzīst.
Tika izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisiju, “lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai”. Tā nerada atbildi, kurš bija atbildīgs par Covid-19 vakcīnu iepirkumu.
